Pirts ekspluatācija - veiktie un nepieciešamie uzlabojumi

Pirms mājas un pirts būvniecības uzsākšanas dzīvoju dzīvoklī, zināšanas un pieredzes ekspluatēt māju un pirti nebija. Īstenība bija, taču neapzināti, jo jaunības gados nācas pavadīt brīvdienas lauku mājās un ejot melnajā pirtī. Abas būves celtas vēl pagājušā gadsimta sākumā, tāpēc tikai intuitīvajā līmenī bija apzinātas lietas, kuras palika atmiņā kas vairāk nepatika, nevis patika.

Šī zināšanu bagāža arī izveidoja sava veida sapratni par abu būvju funkcionalajām prasībām un sagaidāmo ekpluatācijas ērtību un komforta līmeni. Tāpēc mājas un pirts lietošanas process bija jauna pieredze un zināšanas, ko nevar izlasīt, jo jāizjūt pašam un jāpieņem lēmums, vai der vai neder. Tāpēc gan pirtij un mājai pēc ekspluatāijias sākuma bija konstatētas nepilnības, kuras atzinu sev  par nepieņemām, tāpēc tās novērsu, vai arī iekļāvu izdaramo darbu sarakstā.

Pirts ir mazāka būve, ar mazāk un vieglāk novēršamām lietām, tāpēc sākšu at to:

Auksta pirts priekštelpa - pirts ir izbūvēta tā, ka priekštelpā nav nekāda apkures elementa. Tās gaisa temperatūru paaugstina un uztur tikai pirts krāsns caur stikla durtiņām izstarotais siltums, pērtuves siltuma zudumi caur griestiem un starpsienu, 100W kvēlspuldzes, kas dod gaismu priekštelpā, kā arī no karsētavas durvju virināšana. Aukstas priekštelpas problēma pastāv tikai ziemas laikā, kad ārā ir mīnus grādi. Tad tā ir pilnībā izsalusi jo iekštelpas gaisa un virsmu temperatūra ir vienāda ar ārtelpas temperatūru. Bija gadījumi, ka piepildot ar ūdeni kārstā ūdens tvertni izlijušais ūdens sasalsts uz priekštelpas grīdas dēļiem 20 min laikā un atkusa tikai pirms pašas pirtī iešanas.  Priekštelpas  gaisa termperatūra kurināšanas sākumā no sākotnējoem -10 grādiem paaugstinājās līdz  +5 grādiem pēc 2h stundu krāsns kurināšanas, tas ir, tieši pirms iešanas pirtī un tad priekštelpā ir tiešām nenormāls" svaigums" - izģērbties un iet karsētavā. Bet jau pēc pirmās karsēšanas zemo temperatūru nejūt, kā arī priekštelpu pakāpeniski sildīja pirtī sakarsētie cilvēku ķermeņi sasniedzot pat +15 līdz +20 grādiem pēc 2h pirts apmeklējuma.

Personīgi man, šāds temperatūras režīms īpaši netraucēja, jo auksti ir tikai pirmajā reizē, kad esi pliks priekštelpā, bet tā kā pirti apmeklēja mani un kaimiņa bērni ziemā, tad viņiem prasījās maigāki apstākļi, tas ir, lai aukstajā priekštelpā neapaukstējas un neapslimst. Bērni īsāku laiku atrodas karsētava, tik ļoti neuzkarst un aukstā priekštelpa ir pārāk nopients pārbaudījums viņu imunitātei. Tāpēc nolēmu meklēt risinājumu, kā ērti, vienkārši un nedārgi šo problēmu atrisināt.

Aprunājoties ar citiem pirts īpašniekiem un palasot informāciju tīklā, atradu sekojošus risinājumus:

• Pirts kurināšanas laikā turēt vaļā karsētavas durvis, kas ļaus paaugstināt temperatūru priekštelpā. Šādam risinājums ir tikai viens, toties būtisks pluss - nav nepieciešamas nekādas papildus investīcijas komforta paaugstināšanai, izņemot papildus malkas apjomu. Toties mīnusi ir vairāki - tāds risinājums palielinātu pirts kurināšanas laiku, jo karsētavas iekštelpas  temperatūras paaugstināšanai ir nepieciešams papildus laiks, jo kurināšanas laikā siltums no karsētavas tiek patērēts priekštelpas sasildīšanai. Otrs, bet būtiskās mīnus - ilgāk kurinot krāsni, karstā ūdens tvernē uzvārītais ūdens radītu lieku tvaiku, kas izplustot pa pērtuves durvīm, kondensētos uz priekštelpas aukstajām sienām, radot lieku mitrumu, kas nav labi koka konstrukcijām.
• Siltā ūdens radiatora uzstādīšana priekštelpā, kas savienots ar karsētavā uzstādīto kārstā ūdens tvertni. Mīnusi šādam veidam ir papildus izmaksas ūdens radiatora uzstādīšanai, ir nepieciešams veikt karstā ūdens vara cauruļu vilkšanu no karsētavas līdz radiatoram priekštelpā, kā rezultātā jāveic caurumu veidošana starpsienā un aizdare, kā arī jāveic radiatora iztukšošana pēc katras pirts lietošanas reizes, lai ūdens radiātorā nesasalst ziemas laikā. Kā arī tiek pagarināts pirts kurināšanas laiks. Plusi tādam risinājumam - siltuma iegūšanai ir nepiciešama tikai malka, kā arī kurinot krāsni, radiators noņem siltumu no karstās ūdens tvertnes novēršot ūdens varīšanos tajā. Par šo rinājumu var apskatīties youtube klipu.
• Elektriskā radiatora - konvektora uzstādīšana. Plusi šādam risinājumam ir: netiek pagarināts pirts kurināšanas laikā, kā arī kurināšanas laikā netiek radīts papildus mitrums pirtī un nav nepieciešami pārbūves darbi. Mīnuss, radiators maksā naudu, kā arī tā darbināšanai ir nepieciešama elektrība, kas nozīmē, ka jāmaksā Latvenergo. 

Ja šādu problēmu apzinānātu pirms vai pirts būvniecības stadijā, tad visticamāk to risinātu ar siltā ūdens radiatora palīdzību. Taču tagad, izvērtējot katra risinājuma plusus un mīnusus kā ari lietošanas un ierīkošanas sarežģītību un izmaksas, izvēlējos elektriskā radiatora - konvektora uzstādīšanu.

Iegādājos elektrisko konvektoru ar siltuma regulēšanas iespēju un temperatūras releju. Rezultātā, pirts dienas rītā ieslēdzu radiatoru ar iestatītiem +14grādiem, lai uz pirts apmeklējuma sākumu būtu konfortabla temperatūra. Pirts apmekējuma laikā temperatūra priekštelpā paaugstinās līdz apmēram  +18, +20 grādiem, un radiators elektrību vairs nepatērē. +14 grādu režīmā radiators paliek ieslēgts līdz nākošās dienas beigām, kad parasti nāku iztukšot karstā ūdens tvertni, lai nesasalst. Un ja temperatūra pirtī krītās, tad radiators palīdz uzturēt iestatīto siltuma līmeni, tādējadi veicinot tās žūšanu. Tas ir papildus pluss, ko neņēmu vērā izvēloties risinājumus, bet atklājās lietošanas laikā un nepiemita abiem citiem iepriekš aprakstītjiem risinājuma veidiem, jo bija tieši saistīti ar krāsns kurināšanu.

Samērā gari sanāca par vienu tēmu, bet par parējām būs nākošajā rakstā.