sestdiena, 2014. gada 22. novembris

Pērtuves izbūve, ventilācija un priekštelpas apdare

Kad grīda gatava, var ķerties nākamiem darbiem: pirts siltināšanu, pērtuves izbūvi, un iekšējo sienu apdari ar vagondēļiem.

Šim pasākumam sagādāju:

  • Koka brusas 70x50mm un 100x50mm, 50x40mm;
  • Vagondēļus;
  • Tvaika izolācijas plēvi,
  • Atstarojošā foliju uz papīra;
  • Armētu alumīnija līmlenti;
  • Alumīnija ventilācijas cauruli d80mm ar aksesuāriem;
  • Ventilācijas izvadu;
  • Siltumizolācijas akmens vati;
  • Antispetiķi.


1. Tā kā pirtij tagad ir viena telpa bet pēc projekta nepieciešamas divas, tiek izbūvēta starpsiena no 70x50mm brusām, bet karsētavas griesti no 100x50 brusām. Tā kā pērtuvi ir plānots siltināt, tad pirts frēzbaļķi pērtuves apjomā tiek apstrādāti ar antiseptiķi divās kārtās. Pēc tā nožūšanas, pie frēzbaļķiem tiek pienaglotas 50x40 latas, lai varētu iestrādāt no iekšpuses 50mm biezu akmens vates kārtu.


Stūrī, kur tiks uzstādīta pirts krāns, ir paredzēti papildus koka elementi, pie kuriem piestiprināt nedegošās cementa plāksnes.


2. Kamēr vēl ir brīva pieeja pie griestiem, tas ir, nav izbūvēti pērtuves griesti, tiek nosiltināti pirts griesti ar 150mm biezu akmens vati visu griestu platībā.


3. Lai pirts mitrums netiek iekšā jumta vatē, virs tās, no telpas puses, tiek iestrādāta tvaika izolācija. Un pirms apdares dēļu skrūvēšanas, tiek izvilkti elektrības vadi apgaismojumam. Konstruktīvi tiek izveidots savietotais jumts.


4. Pie jumta sijām tiek skrūveti klāt apdares dēļi 18mm biezumā, kuri palika pāri pēc pirts jumta izbūves 2 gadus atpakaļ. Pirms uzstādīšanas, dēļi tika noslīpēti, lai vēlāk slīpēšanas darbs nav jāveic iekštelpās un turot rokas augšā. Vēlāk dēļi tiks tonēti tumšāki un lakoti.


Priekštelpa būs visā pirts augstumā, vienīgi dēļu apdare pie kores ir izveidota horizontāla - 3 dēļu platumā.

 '
4. Starpsienas karkass no priekštelpas puses tiek apdarināts ar egles vagondēli, kurš palika pāri pēc mājas jumta kastes izbūves. Tiem, kā arī pirts frēzbaļķiem, nepieciešama slīpēšana pirms tonēšanas un lakošanas.


  5. Pērtuve sienas tiek siltinātas ar 50mm biezu akmens vati, kas ievietota strarp 50x40mm brusām.


6. Viena no svarīgākajām pērtuves sistēmām ir ventilācija. Pēc apspriešanās Building.lv forumā, ventilācijas nodrošināšanai tika izvēlēts uzstādīt d80mm gofrēto cauruli, ko var veikli paslēpt aiz pērtuves dēļu apšuvuma. Ventilācijas caurulei ir divi izvadi, viens augšā pie griestiem un viens liejā pie grīdas. Apakšējais atvērums vienmēr būs vaļā karsēšanas laikā, kas nodrošinās svaigā gaisa apmaiņu pērtuvē. Augšējais atvērums būs vaļā pēc pēršanās beigām, lai nodrošinātu pērtuves mitruma izvēdināšanos.
Gofrētā caurule tiek pieslēga siltinātam ventilācijas izvadam uz pirts jumta.


7. Lai nepieļautu pērtuves mitruma iekļušanu sienas siltumizolācijā, tiek uzstādīta alumīnija folija uz papīra pa visu sienas perimetru. Tā tiek pieskavota pie sienas brusām. Savienojuma vietas salīmētas ar armēto alumīnija līmlenti.


Tiek rūpīgi aplīmēts (hermetizēts) elektrības kabeļa ievads.


Arī ventilācijas izvadi tieh aplīmēti ar līmlenti, lai nepieļautu mitruma iekļušanu siltumizolācijā un vēlāk kondensēšanos uz frēzbaļķiem.
Grīdas daļā atstarojošā folija tiek piespiesta pie sienas ar 15mm biezu latu un pielīmēta pie grīdas reģipša ar grīdas hidroizolāciju,  tādā veidā nodrošinot hidroizolācijas un tvaika izolācijas nepātrauktību.


Krāsns uzstādīšanai starpsienā ir paredzēta atvere, kur atstarojošā folija ir iestrādāta līdz ar tās malām.


Pērtuves griestu siltināšana ir paredzēta pēc pirts krāsns dūmvada uzstādīšanas, lai vēlāk varētu kvalitativitāti iestrādāt tvaika izolāciju un siltinājumu.

sestdiena, 2014. gada 25. oktobris

Pirts grīdas izbūve

Tuvojās mājas un pirts nodošanas ekspluatācijā termiņš. Tā kā mājā dzīvoju, un ir daudz maz izpildīti visi tās nodošanas ekspluatācijā nosacījumi, atliek turpināt ar pirts labiekārtošanas darbiem. Pirts būvniecība tika pārtraukta 2012. gadā, kad sāku būvēt māju.

Uz doto brīdi ir gatavs pirts karkass ar sienām, jumtu, durvīm, logiem un pagaidu dēļu grīdu ar spraugām, lai pirts baļķi vēdinātos. Nākamais solis, pirms tiek veikti turpmākie iekšdarbi, ir izbūvēt pirts grīdu.

1. Lai to veiktu, izvācu no pirts ārā visas mantas un iegādājos materiālu:

  • Preskartonu - izmantošanai kā pretvēja barjeru;
  • OSB grīdai 22mm biezumā;
  • Minerālvati 150mm biezumā;
  • Grīdas reģipsi, ieklāšanai pērtuvē;
  • PVA līmi;
  • Grīdas trapu mazgāšanās ūdeņu novadīšanai nosēdakā;
  • Flīzes, šuvotāju un sanitāro silikonu.
2. Grīdas konstrukcija ir koka karkass - sijas 50x150mm (h), kurām no apakšas pieskrūvēju collīgos dēļus, kuri pirms tam pildīja pagaidu grīdas funkciju. Tagad kalpos par plauktu preskartona ieklāšanai;




2. Preskartona griešanai ar ripzāģi izveidoju improvizētu darba galdu, jo loksnes ir lielas, un neveiklas darbības rezultātā tas var salūst.


Kad preskartons nepieciešamā apjomā un izmēros sazāģēts,  guldu to starp sijām. Gar malu tos pieķeru ar melnajām skrūvēm, lai ,samikršanas gadījumā, neviļņojas un kopā ar minerālvati neizveļas laukā. 


Savienojuma vietas starp plāksnēm salīmēju ar līmlenti, lai ir gaisnecaurlaidīgs savieojums.


3. Tiek sagriezta minerālvate nepieciešamajā izmērā un guldīta starp grīdas sijām. Virs akmens vates ieklāta tvaika plēve.


4. Uz grīdas sijām tiek guldīts OSB visā pirts platībā. Tas kalpos kā pamats pirts telpas flīzēm un priekštelpas grīdas dēļu ieklāšanai.


5. Tā kā pirts ir plānota slapjā, vienā stūrī tiek uzstādīts grīdas traps ūdens novadīšanai. Ar kroņurbi ir ērti izveidot nepieciešamā diametra atveri OSB un preskartona loksnēs trapa uzstādīšanai.


No trapa zemē tiek ieraksta d50 kanalizācijas caurule un tā sāvienota ar infiltrācijas aku pirts ūdeņiem.


Sākotnēji mēģināju pats  izveidot caurumu kanalizācijas grodā ar d10 urbi un kalta palīdzību, taču 1h darbs nesekmīgi. Saucu palīgā betona urbēju, kas izurba betona grodā d75 caurumu 10min laikā par 10 EUR. Pareiza tehnika ietaupa daudz laika. Kanalizācijas ievads betona grodā aizdarīts ar cementa javu, lai nepieļautu virszemes ūdeņu ieplūšanu sistēmā.


6. Karsētāvā virs OSB tiek skrūvēta grīdas reģipša 1. kārtā. Tad PVA līme un 2.grīdas reģipša kārta, lai varētu līmēt flīzes.
Pie grīdas reģipša uzstādīšanas palīdzēja draugs Ivars. Paldies viņam, jo grīdas reģipša loksnes, kaut arī ir mazāka izmēra -platums 600, tomēr smagas pārvietošanā, tāpēc papildus roku pāris noderēja.


Gar sienu tiek skrūvēts 150mm augstas reģipša loksnes, lai varētu noflīzēt arī sienas pie grīdas. Tādējādi karsētavas apdares dēļi nebūs pie pašas grīdas un netiks nevajadzīgi slapināti ar ūdeni pagarinot to kalpošanas ilgumu.


Spraugas ar starp reģipša plāsknēm aizpildīju ar Rotband, lai virsma ir līdzenāka un var ērtāk uzklāt hidroizolāciju.


7. Pirms hidroizolācijas uzklāšanas reģipsi nogruntēju, lai virsma nav putekļaina. Tad stūros iestrādāju hidroziolāciju un ielīmēju stikla šķiedras materiālu. Pēc stūru pabeigšanas nosmērēju visu grīdas virsmu ar hidroizolāciju un pārklāju to stiklašķiedras materiālu. Pēc 1. kārtas nožūšanas, uzklāju 2. hidroizolācijas kārtu.


8. Kad hidroizolācija nožuva līmēju grīdas flīzes ar elastīgo flīžu līmi.



Flīžu līmēšanas laikā naktīm temperatūra kritās līdz pat 0 grādiem. Tāpēc darbināju sildītāju, lai ir nepieciešamie +5 grādi flīžu līmes sacietēšanai.


Flīzes izšuvotas grīdas plaknē, bet stūros iestrādāts sanitārais silikons šuvojuma krāsā.


Grīda karsētavā gatava. Kārta pirts krāsns uzstādīšanai un pērtuves iekšējai apdarei.

svētdiena, 2014. gada 28. septembris

Lietus ūdens novadīšanas sistēmas izbūve

Pēc ūdens noteku uzstādīšanas,  lietus ūdens no visa jumta platības līst koncentrētā veidā 5 vietās un skalo ārā zālienu un nevajadzīgi slapina ceļu. Visu šo laiku izlīdzējos ar jumta seguma atgriezumiem, kuri ļāva ūdeni novadīt 2m attālumā no mājas pamatiem.


Tāpēc, pirms sākās lielās rudens lietavas, nolēmu saulaino rudens brīvdienu laikā ierīkot lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Tā kā pilsētas ūdens kanalizācijas sistēma vēl nav izbūvēta, tad lietus ūdens novadīšana, līdz tās izbūvei, notik gar pašvaldības ceļu esošajā grāvī.

1. Pirms darbu sākumā sapirku:

  • 25cm  dziļas un platas plastmasas lietus ūdens savākšanas akas ar resti;
  • 2m garās d110mm oranžās kanalizācijas caurules;
  • d100 līkumus, trejgabalus;
  • d100mm sarkano gofrēto cauruli lietus ūdens aku pieslēgšanai pie kanalizācijas caurulēm.
2.  Kad nepieciešamais sagādāts sparīgi ķēros pie darba. Sāku ar zemāko vietu - kanalizācijas izvadu pie ceļa esošajā grāvī. Raku ar lāpstu, un apmēram 2h laikā ieraku 4m garu cauruli. Kur bija smilts - tur bija rakšanas vaina, bet apkārt mājai ir akmeņaina un ļoti sablīvēta grunts - tur temps bija 5cm dziļumā 5 minūšu laikā. Tas aktīvi darbojoties ar cirtni un lāpstu. 


Ieguldītais laiks nebija rezultāta vērts, tāpēc jāņem palīgā tehnika. Sarunāju mini ekskavatoru, un tas 1,5h laikā izraka ap 20m tranšejas lietus ūdens kanalizācijas caurulēm akmeņainā gruntī.


3. Pie katras ūdens notekas tika atzīmēts lietus ūdens savācēj-akas izstādīšanas līmenis -35 cm zem sienu siltinājuma. Tādā pašā līmenī tiks uzstādīts betona bruģis/plāksnes gar mājas pamatiem.

4. Akas sienā izveidots caurums, kurā uzstādīts pieslēgums kanalizācijas caurulei un savienojuma vieta  nohermetizēta ar silikonu, lai nepieļautu neregulētu lietus ūdens plūsmu.




5. Ar sarkanās d100mm caurules palīdzību savācējaka tiek pieslēgta pie d110mm kanalizācijas caurules trejgabala. Pieslēguma izveidošana ar sarkano lokano cauruli ir ērta, jo tā pieļauj veikt nelielus līkumus un leņķa korekcijas.


6. Pēc pieslēguma izveidošanas ap kanalizācijas aku tiek apbērta grunts un noblietēta. Akas virsma ir ap 7-10 cm augstāka par pie mājas esošo grunts līmeni. Tas ir ar domu, lai vēlāk uzstādot bruģi ap māju, lietus ūdens akas reste būtu ar to vienā plaknē.


7. d110mm caurule tiek guldīta 2m gariem posmiem ar regulētu 5mm kritumu uz 1m un rakta ciet.



Pabeigts posms ar 2 lietus ūdens savācējakām,


Izbūvējot lietu ūdens kanalizāciju, paredzēju arī ūdens attīrīšanas sistēmas izvada pieslēgumu pie tās.


Tam lieti noderēja d50mm gofrētā caurule, kas labi savienojas ar d50 kanalizācijas caurules pieslēgumu.


Pēc izbūves pabeigšanas, katrā lietus ūdens akā ielēju pa spainim ūdens pārbaudot sistēmas darbību. Tā kā grāvī no caurules tecēja ārā ūdens, secināju, ka sistēma strādā.

Rudens lietavas vairs nav bieds un var novākt jumta seguma skārda loksnes, kurām nav pats pievilcīgākais skats, no piemājas zāliena.

pirmdiena, 2014. gada 11. augusts

Iekštelpu bildes

Iekštelpu bildes kādu laiciņu un īsi pirms ievākšanās.

1. Viesistaba, ar skatu uz terases pusi.




2.Virtuve, vēl bez galda.



3. Skats uz gaiteni.

4. Gaitenis bez skapja.


Gaitenis ar iebūvējamo skapi.


 5. Vannas istaba.




6.  Mazā guļamistaba.



7. Lielā guļamistaba.



 Darbs vēl ir procesā...