Mājas pamati, zemes darbi

2011. gada plānos bija tikai pirts būvniecība, mājas pamati un būvniecība bija ieplānota uz 2012. gadu, taču negaidīti sievas brālis Raivis piedāvāja variantu: atvest smiltis, kuras palikušas pēc citas privātmājas pagraba rakšanas. Smilšu kopējais apjoms bija ap 160m3, un mājas īpašniekam tās bija traucēklis, jo nezināju kur tās likt. Vienošanās ar mājas saimnieku bija tāda, ka man bija jāapmaksā smilšu vešanas transports, bet mājas īpašnieks apmaksāja iekraušanu. Labi man un labi viņam.

Tādu izdevību nevarēja laist garām un būvniecība sākās. Koriģētais plāns rudenim bija norakt melnzemi 0.4m līdz 0.5m augstumā zem mājas pamatiem un iebraucamā ceļa, un savest melnzemes vietā smilts, kas būtu laba būvpamatne mājas būvniecībai nākamajā gadā, aizstājot daļu no nepieciešamā apjoma zem betona grīdas uz grunts. Izrakto melnzemi ~80m3 apjomā vēlāk izmantotu zemes gabala planējumam un līdzināšanai.

Realizācija:

• ·         Tika izveidoti mājas asu iznesumi;
• ·         Tika atzīmēts laukums 1,5m ārpus mājas asīm un iebraucamā ceļa platībā melnzemes norakšanai;
• ·         Sarunāts traktors melnzemes norakšanai.

 

Vienas dienas laikā, traktors tika ar uzdevumu galā. Pabeidza rakt bez manas klātbūtnes un ierodoties būvlaukumā nākamajā dienā skats bija pa-briesmīgs – kā pēc kara darbības. Varbūt tādas sajūtas radās tāpēc ka iepriekš bija gluda pļava.

Vienas dienas laikā tika savestas 9 kravas ar smiltīm, ko paveica 2 auto, vienam kravas kastes tilpums bija 16m3, otram 18m3. Izdevīgāk bija ņemt liela tilpuma auto, jo tad vienā reizē var atvest vairāk beramā materiāla.

Pamatnes sagatavošanas process (smilšu vešana un blietēšana) tika noskatīts no Jāņa blogā: salmiunmali.lv. Pirms darbu veikšanas bija būtisks jautājums: blietēt smiltis ar viborblieti, vai neblietēt un paļauties uz dabas un fizikas spēkiem?

Tā kā biju plānojis būvēties nākamajā gadā, tad likās, ka pietiks ar ziemas sniega un sala pieblietējumu, ko radītu pašu smilšu svars. Meklējot atbildi, tika izveidota diskusija par šo tēmu: building.lv, mājas lapas forumā, kur no alībnieku komentāriem nonācu pie secinājuma, ka drošāk blietēt. Man par veiksmi, traktora īpašniekam, kas noraka melnzemi un līdzināja smiltis, bija pieejama bliete 140kg. Paņēmu no viņa pa 10LVL dienā, atkrita rūpes  gādāt smago agregātu pašam.

Apbūves placim ir slīpums 0,5m un tā kā smilts uzbērums tika veidots līmeni atvestie 180m3 smilšu bija par īsu. Iegādājos papildus 20m3 pa 60LVL, no tuvējā karjera. Šo daudzumu pašrocīgi nolīdzināju izvadājot ar ķerru un patērējot ap 8h. Lai piekrautās (100l) ķerras riteņi negrimtu iekšā smiltīs, uz smiltīm tika guldīts dēlis. Pa to braukt daudz vieglāk.

Šim gadam viss, 2012. gadā kārta pamatiem.

 

Pirts loga un durvju montāža

Koka logi un durvis pasūtīti pie galdnieka. Tie ir lakoti un tonēti tumšākā krāsā. Logus un durvis montējam kopā ar sievas brāli Raivi. Viņam līdzi bija arī palīgs suns, tas ar prieku izskraidījās pa pilsētas lauku plašumiem.

 

Frēzbaļķu pirts durvju un logu ailēs rūpnieciski tika iestrādāta rieva. Tajā ievietojam latas, pie kurām tiek pieskrūvētas durvju un logu kārbas. Rieva visā durvju/loga ailes augstumā ļauj guļbūvei sēsties, un latām slīdot, netiek salauzti logu un durvju kārbas stiprinājumi.

Durvis ir iemontētas. Durvju kārbas augšējā daļā un durvju pārsedzes baļķī ir izurbts vertikāls  caurums, kurā ievietots vītņstienis. Šāds risinājums sniedz papildus stabilitiāti durvju kārbai pret izgāšanos. Caurums izurbts ar rezervi, lai sēžoties guļbūvei netiktu ieķīlētas durvis.

Tā kā loga ailei ir paredzēta mazāka augstuma rezerve un logs ir ar visiem stikliem (smagāks nekā tukša durvju kārba) tad loga montāža ir nedaudz grūtāka.

Logi un durvis vietā, un pirtiņa gatava pārlaist ziemu. Grīdas dēļi ir guldīti ar 1cm spaugām, lai iekštelpa vēdinās. Ir atstāta sprauga 5cm augstumā virs durvju kārbas un 3cm virs loga kārbas, guļbūves sēšanās kompensācijai. Tas drošībai, jo baļķiem bija 18% mitrums, un pārāk liels rukums nav paredzēts. Nākamajā vasarā turpināšu ar ārējo apdari un noteku nostiprināšanu, lai sienas ir pasargātas no lietus un saules iedarbības. Vēl ir jāieklāj terases dēļi un jāpiemontē trepes, lai ir ērtāka pārvietošanās.

 

Pirts jumta montāža

Pirts jumts ir klasisks – divslīpju. Tā kā platība ir maza un pirts ir izmēģinājuma poligons/būve pirms mājas būvniecības, tika nolemts neveidot vēja kasti, bet atstāt vaļējas spāres.

Tādam risinājumam ir plusi:

• Tiek vēdināti spāru gali;
• Ar mazāku iespēju tur var atrast mājvietu lapsenes, irši;
• Vizuāli būve liekas gaisīgāka.

Kā arī mīnusi:

•  Ilgāks sagatavošanās darbu apjoms, jo dēļi redzamajā daļā ir jānokrāso pirms montāžas un jāpiezāģē;
• Frēzbaļķu ēka ilgāku laiku ir zem klajas debess, jo jumtu var klāt tikai pēc dēļu montāžas.

Kamēr pats krāmējos ar jumtu spāru apdari un krāsošanu, sieva palīdzēja ar spundēto dēļu krāsošanu. Tas ieekonomēja daudz laika.

Vienu dienu bija atbraucis palīgā brālēns Pāvels montēt spundētos dēļus uz jumta. Divatā darbs veicas ātrāk – viens uz zemes garumo dēļus, otrs uz jumta tos sit klāt spārēm. Paldies par palīdzību.

Pirms darba uzsākšanas bija jānoņem tents, un beidzot darbu, jāpiestiprina atpakaļ. Sākumā kāpelēšana pa jumtu bija neērta, jo mans maizes darbs nav celtniecība, tomēr ar laiku piešaujās un darbs augstumā ritēja ātrāk.

Difūzijas membrānas montāža 1 cilvēka sastāvā ir laikietilpīgi, bet ne neiespējami. Nogriežam loksni jumta garumā, izklājam to viegli piespiežot ar vēdināšanas latām un tad ar pieskavojam pie spārēm sākot no vidus uz malām, sekojot, lai nav vilnīšu, kur krātos ūdens. 

Jumta materiālam izskatīju 2 variantus: betona dakstiņi, gan metāla dakstiņi. Salīdzināju abus pēc parametriem:

• Uzklāšanas ātrums - priekšrocība metāla, bet tā kā klāju pats, tad nav būtiska;
• Materiāla svars - uzstādītās spāres der abiem segumiem;
• Ilgmūžība - skārds 25 gadi, betona dakstiņiem ~50 gadi.
• Cena - materiāla cena m2 ir  aptuveni vienāda abiem jumta seguma materiāliem, taču ja pieskaita klāt kores, vējadēļus, tad jumta seguma cena metāla dakstiņam ir zemāka par 30%.  Tas ir tāpēc, ka pirts jumtam mazs laukums un papildus materiālu izmaksu īpatsvars kopējā cenā ir lielāks, nekā tas būtu lielas platības jumtam.

Rezultātā jumts metāla, uzskatu, ka viens no optimāliem jumta seguma materiāliem Latvijas laikapstākļiem. Klājas ātri, loksnes lielas un vieglas. Veselas loksnes sametām ar draugu Jāni vienu vakaru dažu stundu laikā. Paldies viņam par palīdzību.

Skārdu ar notekām ņēmu veikalā „Iļģuciems”, kas Katlakalna ielā. Ražotne Daugavpilī, cenas draudzīgas, attieksme cilvēcīga. Redzēs cik ilgi baltkrievu metāls turēsies Latvijas apstākļos. Pasūtot jumtu mērīju pēc spāres garuma, taču dēļu apšuvumu izvirzīju 2cm pāri spāres malai. Rezultātā vēja dēļi par īsu, nācās veikt iegriezumu kores skārda galā nolocīt pāri vējdēļiem, un attiecīgi pietrūka kores garums ~50cm. Nācās piepirkt. Profesionāli būvnieki tādas kļūdas nepieļauj.

 

Kores montāžas, vējdēļu, un grīdas gulšņu uzstādīšanas darbos nāca talkā draugs Valdis. Paldies par palīdzību. Grīdai izmantotas sijas 150x50mm laidumam 240cm, 60cm asīs. Sijām izmantoju tādu pašu materiālu kā spārēm. Kad grīda gatava, tad ir cita aršana. 

Pirts frēzbaļķu montāža

Frēzbaļķi 10cm biezumā un pārējie kokmateriāli ir piegādāti būvlaukumā. Tā kā tie ir stāvējuši no marta apklāti ar tentu (zaļo) lai virsū nekrīt sniegs, nelīst lietus un nespīd saule, tad daļa ir nedaudz sākusi zilēt. Ja tents būtu 100% mitruma necaurlaidīgs, iespējams arī nesazilētu, jo frēzbaļķi tika pārdoti 18% mitrumu. Izskatās, ka labāk būtu bijis, ja tie nebūtu vispār apsegti, un vējš baļķiem svilpotu garām. Pluss šādam pasākumam ir tāds, ka koks bija cirsts ziemā, tāpēc varētu būt ilgmūžīgāks nekā vasarā zāģēts.

 Pirts frēzbaļķu montāžai būtu bijis jāpatērē max2 dienas. Daži baļķi savērpās, jo tika iestrādāti 3 mēnešu pēc izgatavošanas un tas krietni apgrūtināja montāžu. Pāris eksemplāri bija jāgriež pretēji vērpumam ar skrūvspīlēm, lai ievietotos gropē. Frēzbaļķu montāžā piedalījās sievas brālis ar savu brigādi. Paldies viņam par padomu, palīdzību un izturību. :)

Pirms iestrādāšanas zilējums tiek noslīpēts nost līdz gaišam kokam. Kamēr tie ir kaudzē uz zemes to darīt daudz vienkāršāk, nekā ja ir jau sienas daļa.

Uzstādīts loga pārsedzes baļķis un pirts jau sāk izskatīties labāk nekā svaigas malkas krāvums. :)

 

Pēc nedēļas darba frēzbaļķi ir uzmontēti, spāres pieliktas, vainags. Spāru svētki. Tents atkārtoti izmantots un daļēji aizsargā no nokrišņiem. 

Baļki vēdināsies un vairāk nezilēs.

Pirts pamati

Pirts pamatu risinājums (saskaņā ar projektu) ir betona stabi. Monolītu daļa zem iekšējās starpsienas un krāsns balstīsies pa tiešo uz grunts.

Ir sagādāti materiāli: dēļi veidņiem, cements, grants, keramzītbetona bloki, armatūra un dēļi veidņiem. Auglīgās virskārtas (0,4m augstumā) noņemšanai tika nolīgts traktors. Varētu arī norakt ar rokām, tomēr 8m3 norakšana nav pateicīgs darbs, visu dienu strādāt +30 grādos.

Traktors to paveica 2h. Izrakto zemi uzreiz ar kausu nolīdzināja.

Pamatu stabiem tika izrakta bedres un betonēšana notika zemes veidnī. Grunts pēc sastāva ir smilts, taču lietus laikā izrakto sienu bedres nenogruva.

 

Kad pazemes daļa sabetonēta, kārta virszemes veidņiem. No dēļiem tos ir vienkāršāk veidot nekā no 10mm OSB, jo ir grūti saskrūvēt stūros. 

Kad betons sacietējis,12m3 smilts ir nolīdzinātas, un noblietētas. Smilts daudzums izrādījās par maz, vajadzēs vēlāk vēl pievest, lai tiktu izveidots pareizs planējums lietus ūdeņu novadīšanai no pamatiem. Zem iekšējās sienas un krāsns pamatu lentas smiltīs tiek ieblietētas šķembas un virsū mūrēti keramzītbetona bloki, sasaistot ar sānos esošiem betona stabiem.

Atliek nogaidīt pāris dienas, un frēzbaļķu montāža var sākties.