trešdiena, 2015. gada 21. janvāris

Ģimenes mājas būvniecības izmaksu apkopojums

Cik tad mājas būvniecība reāli izmaksāja?

2010. gadā ziemā portālā building.lv uzdūros diskusijai kurā apsprieda ekonomisko rekordmāju buidart.lv. Viedokļu apmaiņa bija spraiga, jo bija mājas lapā publicētās idejas aizstāvji, gan kritizētāji. Taču būvniecības pieeja un pats raksts neatstāja vienaldzīgus nevienu, jo tas arī bija viens no pirmajiem Latvijas interneta tīmekļa būvniecības procesa aprakstiem. :) Vienaldzīgs nebiju arī es, jo mājas lapa  par individuālo būvniecību iedvesmoja un iedrošināja noticēt, ka pie mājas var tikt iztērējot aptuveni 20 000 LVL darot pašam nesarežģītas lietas.
Tajā laikā dzīvoju ar sievu un māsu divistabu dzīvoklī, un tā kā plānā bija arī ģimenes palielinājums, kļuva aktuāls jautājums par dzīvesvietas maiņu, vai nu māsai, vai manai ģimenei.
Šādu ideju/noskaņu vadīts nolēmām, ka jāmeklē zeme, lai var būvēt māju. Nopirku J.Novika grāmatu sēriju par māju būvniecību "Ģimenes māja". Lasīju aktīvi būvniecības un celtniecības forumos un paralēli modelēju xls teorētiskās mājas izmaksas meklējot maksimāli efektīvākos materiālu un būvniecības tehnoloģiju salikumus.

Intensīva garīgā darba rezultātā 2010. gada nogalē izveidoju pirmo mājas izmaksu versiju,  tās apkopojums:


Biju tik optimistisks, ka izmaksām pieskaitīju tikai materiālus, jo plānoju visus darbus veikt saviem spēkiem.

2011. gadā iegādājos zemi, tika izstrādāts un saskaņots mājas un pirts tehniskais projekts, saņemta būvatļauja. Vasarā/rudenī izbūvēju pirtiņu,  tika izbūvēts EL pieslēgums un gada beigās varēja salīdzināt cik 2011.gadā būvniecībā paveiktais reāli izmaksāja salīdzinot ar plānu.


Sadārdzinājums ir 10% robežās, kas nav slikti iesācējam.
Papildus 2011. gadā aizsāku piebraucamā ceļa izbūvi, kā arī sagatavoju mājas apbūves vietu pamatu būvēšanai nākošajam gadam.

2012.gadā, tieši pirms pamatu izbūves sākuma, izbūvēju piebraucamo ceļu, lai var piegādāt materiālus. Paņēmu darbā 2 nedēļas atvaļinājumu un plānoju šajā laikā izbūvēt pamatus. Kopā tas izmaksāja 2700 LVL neskaitot savu darbu.

Kādu rudens vakaru pēc darbiem būvlaukumā, plānojot  nākošos būvniecības etapus un darbojoties ar izmaksu xls. sapratu, ka bez bankas palīdzības neiztikt, jo pretējā gadījumā mājā ievākšos tikai pēc 4-5 gadiem, saskaņā ar plānoto finanšu piesaistes un darbu izpildes grafiku. Tik ilgi gaidīt nevēlējos, jo pēc tik ilga termiņa, jau jāsāk remontēt to, kas izbūvēts krietni iepriekš.

Tāpēc 2012.gada beigās un 2013.gada pavasara sākumā nokārtoju bankas formalitātes būvniecības kredīta iegūšanai, lai pavasarī varētu ar jaunu sparu turpināt. Naudu saņēmu, atlika tikai 1.5 gados izbūvēt un nodot ekspluatācijā dzīvojamo māju un pirti. 

Bankai iesniegtā tāme mājas izbūvei saskaņā ar dzīvojamās mājas tehnisko projektu:


Tā kā ģimenē ir tikai 3 cilvēki, tad nebija vēlēšanās būvēt vairāk nekā nepieciešams tuvākos 5 gadus, un aizņemties papildus naudu, lai izbūvētu platību, kuras tāpat neizmantošu. Tāpēc ar dažām bankām sanāca sarunāt, ka aizņemos tik daudz naudas, lai  izbūvētu un nodotu ekspluatācijā tikai pirmo .mājas stāvu. Rezultātā, vienojos ar SEB banku, jo tiem bija visizdevīgākie procenti, un saskaņojām būvniecības grafiku, jo naudu deva pa daļām noteiktu etapu pabeigšanai. Priekš sevis izveidoju sekojošu plānu ar loģisku darbu secību, lai varētu noslēgt loģiskos būvniecības posmus un plānot naudas plūsmu - izmaksas.


Ar dzelteno atzīmēti lauciņi, kur būvēja sievas brālis Raivis ar savu brigādi, ar zaļo, kuros plānoju veikt daļēji pats. Zaļajās pozīcijās cena arī ir attiecīgi samazināta salīdzinot ar bankai iesniegto tāmi.

Pēc ražīgiem, spraigiem 2013. un 2014. būvinecības gadiem ievācos savā Ģimenes mājā. Kopējās izmaksas LVL neatspoguļo reāli patērētos resursus, jo savs darbs un laiks, ko tev avansā sniedz ģimene - sieva un meita, ir nenovērtējams un ne par kādu naudu nenopērkams. Savā ziņā arī asocializējos, jo bija daudz daudz mazāk laika, lai "tusētu" ar draugiem. :)

Kopējās 1, stāva, neskaitot pamatu,  būvniecības izmaksas sastādīja ap 35 000 LVL, un bija augstākas  salīdzinot ar 2013. gadā plānoto.


Kā redzams, tad palielinājās materiālu izmaksas, taču samazinājās darba spēka izmaksas, saistībā ar to, ka daudzus darbus paveicu pats. Kopējais sadārdzinājums bija 1165 EUR salīdzinot ar plānoto tāmi, kas iesniegta bankai mājas būvniecībai bez pamatiem.

Papildus mājas būvniecības izmaksām, bija arī pozīcijas, bez kurām nav iespējams dzīvot, un plānojot mājas būvniecību ir obligādi jāņem vērā.


Protams, ka ūdens attīrīšanas iekārta var nebūt nepieciešama, taču ne vienmēr pilsētas ūdens būs ideāls un tā kvalitātes uzlabošanai būs nepieciešams iztērēt noteiktu naudas summu.

Apkopojot  uzbūvētās dzīvojamās mājas un dzīvošanai nepieciešamā minimuma ciparus, 85m2 platības iegūšanai uz savas zemes iztērēju ap 40 159,70 LVL vai 57 142,42 EUR.


Attiecīgi, 1m2 izmaksas ir nedaudz zem 500LVL un tās ir tuvas plānotajām kas 2 gadus atpakaļ tika iekļautas bankas tāmē.
Dotajā stadijā nav izbūvēts un kopējā būvniecības izmaksās nav iekļauts ne žogs, ne bruģis celiņu un piebraucamā ceļa izbūve. Tie ir vēl pāris tūkstoši EUR , kas jāskaita klāt.

Rēķiniet, uzņemieties, un veiksmi būvniecībā!

sestdiena, 2015. gada 3. janvāris

Pirts krāsns uzstādīšana, karsētavas griestu siltināšana

Pēc sienu siltināšanas tika uzstādīta krāsns, dūmvads un veikta karsētavas griestu siltināšana.
Lai to veiktu iegādājos:

  • Nedegošās cementa plāksnes -Cembrit;
  • 30mm distancerus (vītņstieņu pagarinātāji) plākšņu stiprināšanai;
  • Latas 25x50 apdares dēļu stiprināšanai;
  • Pirts krāsni Kalvis K-PR3-S- jauda 12m3 karsētavas apsildei;
  • Siltā ūdens sagatavošanas tvertni ar 50l tilpumu;
  • Izolēto dūmvadu.
1. Izvēlējos lietuviešu ražojuma Kalvis pirts krāsniņu ar jaudu 6-12m3 tilpuma telpas apsildei, kura tiek kurināta caur priekštelpu. Tādu izvēlējos, jo tai ir sekojoši plusi:
  • Netiek lieki piegružota ar malku un skaidām karsētavas telpa;
  • Ir iespējams papildus paaugstināt temperatūru karsētavā, nepātraucot pirts iešanas procedūru;
  • Kurinot krāsni tiek sildīta ne tikai karsētava, bet arī priekštelpa;
Tā kā pirts ir frēzbaļķu un starpsiena ir koka statņu konstrukcija. ir svarīgi ugunsdrošības pasākumi. Saskaņā ar krāsns izgatavotāja instrukciju sienas daļai, pie kuras tiek uzstādīta krāns, ir jābūt no nedegoša materiāla. Viens no varantiem ir mūrēta starpsienas daļa ar atveri krāsns mutes uzstādīšanai. Šādu risinājumu arī apsvēru sākumā, tomēr neizvēlējos, jo nevēlējos papildus slogot grīdu ar ķiegeļu mūrējumu. Kaut gan, ja liktu ķieģeļus uz kanti, tad pārāk liels svars nesanāktu. Alternatīva ķiegeļu mūrējmumam ir izmantot nedegošās cementa plāksnes. Tās ir vieglākas un iestrādājamas bez mūrnieka iemaņām, pretēji ķieģeļu starpsiena variantam.


Plāksnes pelēkas, izskatās pieņemami, tomēr prasās pēc papildus apdares - krāsošana, vai aplīmēšana ar ķiegeļflīzēm. Taču galīgo variantu neizvēlējos;

2. Pirts krāsni uzstādīju pats. Tā kā nevēlējos urbt grīdā caurumus un bojāt hidroizolāciju tās fiksēšanai, pielīmēju to pie grīdas ar montāžas līmi, tik daudz, lai nenobīdās no vietas. Tā būs piekrauta pilna ar krāsns akmeņiem, tāpēc nekur neaizmuks.
Pirtij būs dārza šļūtenes vai spaiņu ūdens apgāde, tāpēc virs krāsns ir uzstādīta karstā ūdens sagatavošanas tvertne, aukstais ūdens 100l mucā uz grīdas. Sajaukšana manuāla. Šāds risinājums  ļauj izvairīties no papildus rūpēm par ūdens apgādes "sistēmu" lai tā neaizsaltu ziemā.


3. Pēc karstā ūdens tilpnes seko nerasējošā skursteņa posms. Līkumi nepieciešami, lai ievērotu pareizu attālumu no pirts telpas pārseguma  un jumta sijām.



Tieši pirms pirts pārseguma tiek montēts izolēts dūmvads, pirts daļā nerūsējošā tērauda krāsā, bet virs-jumta daļā, jumta seguma krāsā.
Karsētavas griestu siltinājum neesamība deva iespēju ērtāk piekļūt pie pirtiņas jumta no iekšpuses un veikt ērtāku skursteņa montāžu un apdari.


4. Krāns, skurstenis ir vietā. Pirts apdares laikā ārā bija mīnus grādi, tāpēc iekurināju krāsniņu pirmo reizi, lai strādājot ir silti un pie reizes pārbaudītu krāsns darbību pirms galīgās karsētavas telpas izbūves Saskaņā ar ražotāja instrukciju pirmajā kurināšanas reizē līdz galam sacietē krāsniņas un izdala daudz dūmu. Tā arī notika, kurināšanas laikā logi, durvis jātur vaļa, jo pirts pilna dūmiem.


5. Tiek pabeigta krāsns apdare priekštelpā. Ugunsdrošību apsvērumu dēļ, apkārts krāsns mutei ir iestrādāt nedegošā cementa plāksne. Tai prasās arī papildus apdare - visticamāk aplīmēšana ar ķieģeļu flīzēm.


 Starpsienas apdare tuvojās beigām.


6. Pēc skursteņa uzstādīšanas, var veikt turmpāku karsētavas apdari. Divās  kārtās tiek uzstādīts 50mm biezs akmens vates slānis ar kārtu šuvju pārklāšanos. Tās fiksēšanai, pret izkrišanu, starp pārseguma sijām tiek pieskavota virve.
Darbu laikā tika kurinātā krāsns, un veicot griestu siltināšanu kļuva tik karsts ka nācās strādāt vienā krekliņā.


 7. Tad pie griestu sijām tiek pieskavota alumīnija folija uz papīra. Savienojuma vietas salīmētas ar alumīnija līmlenti.


8. Un apdares dēļu stiprināšanai, uz sienām un griestiem tiek skrūvetas klāt 25x50 latas. Tās atsevišķi neiegādājos, bet sazāģēju uz pusēm no bijušās pirts grīdas pāri palikušos "collīgos" dēļus.




Pirts telpa ir gatava tālākai apdarei. 
Sienām, griestiem un lāvai izvēlēšos, visticamāk, melnalkšņa dēļus, un lāvas konstrukcijai ēvelētās egles brusas. Melnalksni - tāpēc, ka tas ir tumšāks, un mazāk būs redzami ekpluatācijas laikā radušies nobružājumi.