Ir rudens, jāgatavojas apkures
sezonai, tāpēc ir jāveic starpstāvu pārseguma siltināšana. Māja ir
mansarda, taču 2.stāvu ir plānots apdzīvot tikai pēc 5-10 gadiem, rezultātā -
starpstāvu pārsegums kļūst par bēniņu pārsegumu, kuram nepieciešama nopietna
siltumizolācijas. Šim mērķim izmantoju 300mm biezu minerālvates slāni, kas
kopējā tilpumā sastāda 24m3.
Lai optimizētu bēniņu
siltumizolācijas piegādes izmaksas, tā tika piegādāta kopā ar ārsienu
siltumizolācijas materiāliem. Siltināšanai tika piegādāta „Knauf” minerālvate
loksnēs, 610mm platumā un 100mm biezumā. Sākotnēji bija iecere siltināt ar
ekovati, taču tai ir viens trūkums - to nevarēs vēlāk izmantot vēlreiz mansarda
siltināšanai, ievietojot to starp spārēm, kā tas ir lokšņu materiāla gadījumā.
Darbs sākās:
1. Tika ierīkota tvaika izolācija istabās
izmantojot 200mkm PE plēvi. Tā tika pieskavota pie pārseguma sijām. Pie sijām no
apakšas tika pieskrūvētas 50x40mm koka latas, kuras būs par pamatu piekārto
riģipša griestu konstrukcijas izveidei, jo šķērsām latām nāks riģipša metāla
profila, atstājot brīvu vietu elektrības vadu instalācijai.
2. Pirmais vates slānis tika iestrādāts starp
pārseguma sijām. Attālums starp sijām ir 600mm (gāzbetona bloka garums), tāpēc vates
platums 610mm ir tieši reizē, jāpiegriež tikai garums.
3. Pārseguma
sijām no augšas tika skrūvēti klāt dēļi 35x100mm, kas būs par pamatu 2 stāva
grīdai nākotnē. Uz dēļiem tiek guldīti nākošie 2 minerālvates slāņi (200mm),
kas nodrošina „bezšuvju” pārklājumu.
4. Starp
spārēm pie mūrlatas tika ievietotas 50mm bieza minerālvates loksnes, lai
bēniņos nesvilpo vējš.
Viesistabā ir plānots eksponēt pārseguma
sijas, tāpēc šajā telpā PE plēve tika ieklāta virs pārseguma sijām, tad grīdas dēļi. Uz dēļiem tika guldīti 3
minerālvates slāņi, iegūstot kopējo 300mm siltinājuma biezumu.
5. Lai
hermetizētu visu 1 stāva pārsegumu, virs plānotās trepju telpas tika izbūvēts
pagaidu pārsegums no dēļiem siltumizolācijas ieklāšanai. Dienā, kad palaida
apkures katlu, vēl nebija gatava lūka uz otro stāvu, tāpēc nācās izlīdzēties ar
divām 30mm biezām putuplasta loksnēm.
Gatavā
lūka ir izgatavota no kokskaidu plāksnes, kurai virsū ir salīmēti 300mm biezs putu
polistirols. Lūkai pa perimetru tika pielīmēta logu blīv-gumija, lai novērstu
siltā gaisa plūsmu uz bēniņiem. Tā kā pirms otrā stāva izbūves trepju telpa tiks izmantota par noliktavu, tad lūka un pārseguma risināums nav estētikas kalngals, taču praktisks un funkcionāls.
6. Bēniņu vēdināšanas nodrošināšanai ir atstāti vaļēji
frontona trīsstūri zem pašas jumta kores. Tāpēc siltumizolācijai no augšas ir
ieklāts lietoto kastu gofrētais kartons, lai nenotiktu mīkstās minerālvates caurplūšana.
7. Bēniņu ekspluatācijai un apkalpošanai ir izveidotas
laipas no pamatu betonēšanā izmantotajiem dēļu veidņiem. Laipas ir uzstādītas
5-10cm virs siltumizolācijas. Izskatās, ka šie veidņi te ir uz ilgāku
palikšanu. :)
Pāri palika vairākas minerālvates loknes, tāpēc tās saliktas uz kartona izklaidus. Kārtība nav, taču papildus siltumu notur.
Pārseguma
siltinājums ir izveidots, un no niknākiem saliem vairs nav jābaidās! :)
Izskatās labi, tikai ieteiktu visas tvaika plēves salaiduma vietas nolīmēt ar speciālo skoču, pats ņēmu Vides tehnikā.
AtbildētDzēstPēc rekomendācijām no Ekovates pūtējiem dabūju ar labu atlaidi.
Līmlente bija iegādāta kopā ar PE plēvi, tikai nebija laiks salīmēt salaiduma vietas. Steidzos ātrāk nosiltināt pārsegumu, lai siltums nebēg prom. Jāpaspēj salīmēt plēve pirms sākas putekļainie darbi - sienu štrobēšana elektroinstralācijas ierīkošanai.
DzēstJāsalīmē ne tikai salaiduma vietas bet arī perimetrs gar sienu.
AtbildētDzēstIr redzēti skandinavu forumos risinājumi, kad perimetrus gar sienu pielīmē ar skoču un tad nosmērē pa virsu ar kaučuka hidroizolāciju - nodrošina papildus blīvumu un noturību pie sienas.
Skatos ka otrā stāva logiem iekšējās tvaika plēves vēl nav piestiprinātas pie sienas - kā ir plānots šis mezgls?
Taisnība, tvaikizolācijas perimetram noteikti ir jāpievērš uzmanība. Kaut ko līdzīgu Tevis pieminētajam risinājumam arī izmantošu vannas istabā, kur ir lielākais mitrums. Tur plēvi pie gāzbetona mūra līmēšu izmantojot divpusējo bituma lenti, ko kopā ar plēvi pie sienas piespiedīšu ar latu palīdzību. Skat: http://www.eltete.lv/ru/savienosanas-lentes-427/ieksejas-lentes/154/
DzēstIstabās, kur nav tik liels mitruma daudzums, plēvi pie sienas piespiedīšu ar ģipškartona griestu UD profilu palīdzību. Tie tiks uzstādīti pirms sienas apmešanas, lai apmetums papildus noblīvē savienojuma vietu.
Logiem no iekšpuses izmantoju plēvi: http://www.eltete.lv/ru/savienosanas-lentes-427/ieksejas-lentes/166/
Otrajā stāvā aile nav apdarināta, jo ir citi darbi darāmi, lai varētu ātrāk apdzīvot 1. stāvu. Visu iekšējo logu aiļu apdares risinājums būs līdzīgs kā kurtuves logam, skat., iepriekšējo rakstu.
Starp spārēm pie mūrlatas tika ievietotas 50mm bieza minerālvates loksnes, lai bēniņos nesvilpo vējš. Esmu iesācējs un būvēju māju pirmo gadu, bet te kondensātam nebūs kur notecēt
AtbildētDzēstZem metāla dakstiņa jumta seguma tika ieklāda difūzijas membrāna, kura ir tvaikus caurlaidoša uz āru, bet ūdens necaurlaidīga no otras puses. Tāpēc vienīgā vieta, kur varētu rasties kondensāts, ir metāla jumta seguma iekšējā puse (baltā), jo metāls nav tvaikus caurlaidošs. No metāla kondesāts pilēs uz difūzījas membrānas ārējo pusi un noteces netraucēti lejā pa ārējo pusi, kur ir gaiša šķirkārta (starp metāla jumtu un difūzijas membrānu), nevis pa iekšējo, kur ir paredzēts siltinājums mansarda stāvam.
DzēstSveiks,
AtbildētDzēstvai pirms stiklavates iegādes meklēji informāciju par tās saplakšanu laika gaitā? Cik esmu dzirdējis, tad stiklavatei šis niķis ir izteiktāks nekā akmensvatei, un es pats nevaru izlemt, ar kuru siltināt jumtu savai topošajai mājai. Stiklavatei ir krietni pievilcīgāka cena nekā akmensvatei, bet pastāv raizes par vajadzību papildināt jumta siltinājumu, un tad var rasties problēmas. Man gan tas vēl ir vismaz gada attālumā un ir prieks, ka pieejams objekts, kurā varēs aplūkot situāciju pēc kāda laika. Ja navslinkums, varbūt vari atzīmēt uz sienas pašreiz esošo siltinājuma līmeni, lai ir ar ko salīdzināt?
Sveiks.
DzēstPar stikla vates nosēšanos neko neesmu meklējis, bet ja jautā, tad esi pats šajā lietā iedziļinājies, vai ne? Padalies par informāciju, lai var teoriju salīdzināt ar praksi. Atzīmēšu ar krāsu siltinājuma un sienas saskares vietu, lai pēc kāda laika varētu redzēt, vai notika kādas izmaiņas iestrādātā siltinājuma augstumā, vai ne.
Ja atgādināis - pēc gada ielikšu bildi, lai vari izlemt par vienu vai otru siltinājuma variantu.
Sveiks!
DzēstKā ar siltinājumu?Saplaka vai nē?Pagājis jau čut-čut vairāk par gadu!
Paldies!
Sveiks,
DzēstRedzamu sablīvējumu neesmu redzējis. Uzkāpšu brīvdienās augšā un uztaisīšu foto un ielikšu bildi ar esošo situāciju un vates līmeni, lai var salīdzināt.
Un kur ir tas foto?
DzēstAndrim vēl nav bijusi brīvdiena
DzēstTiešām vēl nav bijusi brīvdiena?
AtbildētDzēstBrīvdiena bija, vate jau no grīdas noņemta un salikta 2.stāva jumta siltinājumā, tāpēc diemžēl bildes nebūs. Bet reālais nosēdums bija ne variāk par 10%.
DzēstManuprāt, laba alternatīva ekovatei būs kokšķiedru plātne
AtbildētDzēst