Pirts ārējā apdare

Sniegotā 2011-2012. gada ziema ir pagājusi, pirtiņa godam nostāvējusi. Lielā mitruma un siltā laika dēļ (sniegs un sals parādījās tikai pēc jaunā gada), baļķi vietām sazilēja. Ar šo kaiti būs jātiek galā kad kļūs siltāk.

Pavasarī iestājoties siltākam laikam, darbi ap pirtiņu tika turpināti. Ar elektriskā ķēdes zāģa palīdzību tika apzāģēti brusu izvirzījumi apmēram 45-60 grādu leņķī, tā lai veidotu taisnu līniju. Tad vairs nav asu stūru, kuras var potenciāli radīt nevēlamus galvas sasitumus un traumas. Drošība būvlaukumā pirmajā vietā! Pirts brusu skaldne tika rupji noslīpēta ar 80 numura smilšpapīru, lai nedaudz tiktu vaļā no zilējuma un arī samazinātu krāsas patēriņu pirtiņu krāsojot.

Pirms ķerties pie sienu krāsošanas strādāšanas ērtības dēļ, tika nolemts vispirms izveidot terasi. Tā kā vainagsijas brusa, uz kuras balstās terases dēļi, ir pakļauta nokrišņu nelabvēlīgai iedarbībai, tā tika bagātīgi piesūcināta ar pernicu ūdens uzsūces samazināšanai. Tad pārklāta ar Erlitu pret bioloģiskiem bojājumiem. Ēvelēti terases dēļi 32mm biezumā ar noapaļotām malām ņemti tuvējā zāģētuvē. Zāģētavas īpašnieks uzzinot, ka meklēju terases dēļus, piedāvāja man dēļus ar gropētu virsmu, un bija pārsteigts, ka meklēju gludos. Gludajiem nav gropju, un tas ir pluss, jo gropēs sakrājas zeme, netīrumi, ūdens, kas paātrina dēļu nolietošanos. Dēļi pirms uzstādīšanas tika sagarumoti, un to gali piesūcināti ar pernicu, un tad pārklāti vienā kārtā ar Erlitu.

Pēc dēļu montāžas, terase tika pārklāti ar terases eļļu.

Pirku K-Rautā, dārga, taču paņēmu, jo bija ievērojama atlaide. Klāju 2 kārtās, cerams, ka labi turēs līdz nākamajai pārkrāsošanai pēc 3 gadiem.

Sākotnēji bija iecere pirts krāsu kompozīciju veidot tādu, ka jumta apdares dēļi būs dzeltenā krāsā, bet sienas un spāres pīlādža brūnā krāsā. Spāru krāsošanai nopirku poļu ražojuma krāsu kokam ar vasku. Iegūtais rezultāts pārsteidza, jo spāres bija koši oranžā krāsā. Taču pirti tik košu vairs negribēju, gribēju kaut ko tumšāku. Sieva par mani smējās un teica, ka būs nevis pirts, bet ziemassvētku eglīte no krāsu pārbagātības.

Šogad pavasarī, gatavojoties pirts krāsošanai izrādījās, ka poļu krāsu Latvijā vairs netiek tirgota un izvēle krita uz Latvijas ražojumu: Rīgas laku un krāsu rūpnīcas „Tekstūrdekoru” ar toni pīlādzis. Cena pieņemama, iesūcas kokā  neveidojot plēvīti, ar antiseptiskām īpašībām, sedzoša un jāatbalsta Latvijas ražotājs. Pārējos labumus par šo krāsu var izlasīt ražotāja reklāmas bukletā.

Uzklāju uz dēļa gabala, un pieliku klāt pie spāres. Izrādījās, ka „Tekstūrdekora” pīlādzis ir tumšāks par poļu pīlādzi... Morāle, dažādu ražotāju krāsu interpretācija būtiski atšķiras. Taču tā kā nopirku 20l krāsas, nācās tik krāsot.

Pirms krāsošanas frēzbaļķu brusu galus un kaķējuma vietas piesūcināju ar pernicu, lai mazāk uzsūc ūdeni.

Durvju un logu aplodām nopirku ēvelētus  100x20 dēļus ar noapaļotām malām veikalā „Depo”. Gatavās profilētās aplodas bija max 10mm biezas un izmantošanai āra apstākļos likās nepiemēroti smalkas.

Tekņu stiprinājumus nācās pasūtīt pa jaunu, jo tie, kurus nopirku gadu atpakaļ bija par īsu un nederēja. Ar problēmu vērsos veikalā „Iļģuciems”, kur pirku jumta segumu ar noteku komplektu. Veikala darbiniece nāca pretī un piedāvāja samainīt jau nopirktos (gadu atpakaļ) stiprinājumus pret citiem man vajadzīgajiem āķiem bez papildus maksas. Visu cieņu par šādu servisu!

Ārējā apdare ir pabeigta. Iekšējā, visticamāk, tiks turpināta pēc mājas būvniecības pabeigšanas.

P.S. aprakstot būvniecības procesu, nākas secināt, ka bez citu cilvēku atsaucības un palīdzības darbi neietu uz priekšu tik raiti kā gribētos un tiek aiztaupīts milzum daudz nevajadzīgu rūpju.