Ģimenes mājas būvniecības izmaksu apkopojums

Cik tad mājas būvniecība reāli izmaksāja?

2010. gadā ziemā portālā building.lv uzdūros diskusijai kurā apsprieda ekonomisko rekordmāju buidart.lv. Viedokļu apmaiņa bija spraiga, jo bija mājas lapā publicētās idejas aizstāvji, gan kritizētāji. Taču būvniecības pieeja un pats raksts neatstāja vienaldzīgus nevienu, jo tas arī bija viens no pirmajiem Latvijas interneta tīmekļa būvniecības procesa aprakstiem. :) Vienaldzīgs nebiju arī es, jo mājas lapa  par individuālo būvniecību iedvesmoja un iedrošināja noticēt, ka pie mājas var tikt iztērējot aptuveni 20 000 LVL darot pašam nesarežģītas lietas.

Tajā laikā dzīvoju ar sievu un māsu divistabu dzīvoklī, un tā kā plānā bija arī ģimenes palielinājums, kļuva aktuāls jautājums par dzīvesvietas maiņu, vai nu māsai, vai manai ģimenei.

Šādu ideju/noskaņu vadīts nolēmām, ka jāmeklē zeme, lai var būvēt māju. Nopirku J.Novika grāmatu sēriju par māju būvniecību "Ģimenes māja". Lasīju aktīvi būvniecības un celtniecības forumos un paralēli modelēju xls teorētiskās mājas izmaksas meklējot maksimāli efektīvākos materiālu un būvniecības tehnoloģiju salikumus.

Intensīva garīgā darba rezultātā 2010. gada nogalē izveidoju pirmo mājas izmaksu versiju,  tās apkopojums:

Biju tik optimistisks, ka izmaksām pieskaitīju tikai materiālus, jo plānoju visus darbus veikt saviem spēkiem.

2011. gadā iegādājos zemi, tika izstrādāts un saskaņots mājas un pirts tehniskais projekts, saņemta būvatļauja. Vasarā/rudenī izbūvēju pirtiņu,  tika izbūvēts EL pieslēgums un gada beigās varēja salīdzināt cik 2011.gadā būvniecībā paveiktais reāli izmaksāja salīdzinot ar plānu.

Sadārdzinājums ir 10% robežās, kas nav slikti iesācējam.

Papildus 2011. gadā aizsāku piebraucamā ceļa izbūvi, kā arī sagatavoju mājas apbūves vietu pamatu būvēšanai nākošajam gadam.

2012.gadā, tieši pirms pamatu izbūves sākuma, izbūvēju piebraucamo ceļu, lai var piegādāt materiālus. Paņēmu darbā 2 nedēļas atvaļinājumu un plānoju šajā laikā izbūvēt pamatus. Kopā tas izmaksāja 2700 LVL neskaitot savu darbu.

Kādu rudens vakaru pēc darbiem būvlaukumā, plānojot  nākošos būvniecības etapus un darbojoties ar izmaksu xls. sapratu, ka bez bankas palīdzības neiztikt, jo pretējā gadījumā mājā ievākšos tikai pēc 4-5 gadiem, saskaņā ar plānoto finanšu piesaistes un darbu izpildes grafiku. Tik ilgi gaidīt nevēlējos, jo pēc tik ilga termiņa, jau jāsāk remontēt to, kas izbūvēts krietni iepriekš.

Tāpēc 2012.gada beigās un 2013.gada pavasara sākumā nokārtoju bankas formalitātes būvniecības kredīta iegūšanai, lai pavasarī varētu ar jaunu sparu turpināt. Naudu saņēmu, atlika tikai 1.5 gados izbūvēt un nodot ekspluatācijā dzīvojamo māju un pirti. 

Bankai iesniegtā tāme mājas izbūvei saskaņā ar dzīvojamās mājas tehnisko projektu:

Tā kā ģimenē ir tikai 3 cilvēki, tad nebija vēlēšanās būvēt vairāk nekā nepieciešams tuvākos 5 gadus, un aizņemties papildus naudu, lai izbūvētu platību, kuras tāpat neizmantošu. Tāpēc ar dažām bankām sanāca sarunāt, ka aizņemos tik daudz naudas, lai  izbūvētu un nodotu ekspluatācijā tikai pirmo .mājas stāvu. Rezultātā, vienojos ar SEB banku, jo tiem bija visizdevīgākie procenti, un saskaņojām būvniecības grafiku, jo naudu deva pa daļām noteiktu etapu pabeigšanai. Priekš sevis izveidoju sekojošu plānu ar loģisku darbu secību, lai varētu noslēgt loģiskos būvniecības posmus un plānot naudas plūsmu - izmaksas.

Ar dzelteno atzīmēti lauciņi, kur būvēja sievas brālis Raivis ar savu brigādi, ar zaļo, kuros plānoju veikt daļēji pats. Zaļajās pozīcijās cena arī ir attiecīgi samazināta salīdzinot ar bankai iesniegto tāmi.

Pēc ražīgiem, spraigiem 2013. un 2014. būvinecības gadiem ievācos savā Ģimenes mājā. Kopējās izmaksas LVL neatspoguļo reāli patērētos resursus, jo savs darbs un laiks, ko tev avansā sniedz ģimene - sieva un meita, ir nenovērtējams un ne par kādu naudu nenopērkams. Savā ziņā arī asocializējos, jo bija daudz daudz mazāk laika, lai "tusētu" ar draugiem. :)

Kopējās 1, stāva, neskaitot pamatu,  būvniecības izmaksas sastādīja ap 35 000 LVL, un bija augstākas  salīdzinot ar 2013. gadā plānoto.

Kā redzams, tad palielinājās materiālu izmaksas, taču samazinājās darba spēka izmaksas, saistībā ar to, ka daudzus darbus paveicu pats. Kopējais sadārdzinājums bija 1165 EUR salīdzinot ar plānoto tāmi, kas iesniegta bankai mājas būvniecībai bez pamatiem.

Papildus mājas būvniecības izmaksām, bija arī pozīcijas, bez kurām nav iespējams dzīvot, un plānojot mājas būvniecību ir obligādi jāņem vērā.

Protams, ka ūdens attīrīšanas iekārta var nebūt nepieciešama, taču ne vienmēr pilsētas ūdens būs ideāls un tā kvalitātes uzlabošanai būs nepieciešams iztērēt noteiktu naudas summu.

Apkopojot  uzbūvētās dzīvojamās mājas un dzīvošanai nepieciešamā minimuma ciparus, 85m2 platības iegūšanai uz savas zemes iztērēju ap 40 159,70 LVL vai 57 142,42 EUR.

Attiecīgi, 1m2 izmaksas ir nedaudz zem 500LVL un tās ir tuvas plānotajām kas 2 gadus atpakaļ tika iekļautas bankas tāmē.
Dotajā stadijā nav izbūvēts un kopējā būvniecības izmaksās nav iekļauts ne žogs, ne bruģis celiņu un piebraucamā ceļa izbūve. Tie ir vēl pāris tūkstoši EUR , kas jāskaita klāt.

Rēķiniet, uzņemieties, un veiksmi būvniecībā!

Pirts krāsns uzstādīšana, karsētavas griestu siltināšana

Pēc sienu siltināšanas tika uzstādīta krāsns, dūmvads un veikta karsētavas griestu siltināšana.

Lai to veiktu iegādājos:

• Nedegošās cementa plāksnes -Cembrit;
• 30mm distancerus (vītņstieņu pagarinātāji) plākšņu stiprināšanai;
• Latas 25x50 apdares dēļu stiprināšanai;
• Pirts krāsni Kalvis K-PR3-S- jauda 12m3 karsētavas apsildei;
• Siltā ūdens sagatavošanas tvertni ar 50l tilpumu;
• Izolēto dūmvadu.

1. Izvēlējos lietuviešu ražojuma Kalvis pirts krāsniņu ar jaudu 6-12m3 tilpuma telpas apsildei, kura tiek kurināta caur priekštelpu. Tādu izvēlējos, jo tai ir sekojoši plusi:

• Netiek lieki piegružota ar malku un skaidām karsētavas telpa;
• Ir iespējams papildus paaugstināt temperatūru karsētavā, nepātraucot pirts iešanas procedūru;
• Kurinot krāsni tiek sildīta ne tikai karsētava, bet arī priekštelpa;

Tā kā pirts ir frēzbaļķu un starpsiena ir koka statņu konstrukcija. ir svarīgi ugunsdrošības pasākumi. Saskaņā ar krāsns izgatavotāja instrukciju sienas daļai, pie kuras tiek uzstādīta krāns, ir jābūt no nedegoša materiāla. Viens no varantiem ir mūrēta starpsienas daļa ar atveri krāsns mutes uzstādīšanai. Šādu risinājumu arī apsvēru sākumā, tomēr neizvēlējos, jo nevēlējos papildus slogot grīdu ar ķiegeļu mūrējumu. Kaut gan, ja liktu ķieģeļus uz kanti, tad pārāk liels svars nesanāktu. Alternatīva ķiegeļu mūrējmumam ir izmantot nedegošās cementa plāksnes. Tās ir vieglākas un iestrādājamas bez mūrnieka iemaņām, pretēji ķieģeļu starpsiena variantam.

Plāksnes pelēkas, izskatās pieņemami, tomēr prasās pēc papildus apdares - krāsošana, vai aplīmēšana ar ķiegeļflīzēm. Taču galīgo variantu neizvēlējos;

2. Pirts krāsni uzstādīju pats. Tā kā nevēlējos urbt grīdā caurumus un bojāt hidroizolāciju tās fiksēšanai, pielīmēju to pie grīdas ar montāžas līmi, tik daudz, lai nenobīdās no vietas. Tā būs piekrauta pilna ar krāsns akmeņiem, tāpēc nekur neaizmuks.

Pirtij būs dārza šļūtenes vai spaiņu ūdens apgāde, tāpēc virs krāsns ir uzstādīta karstā ūdens sagatavošanas tvertne, aukstais ūdens 100l mucā uz grīdas. Sajaukšana manuāla. Šāds risinājums  ļauj izvairīties no papildus rūpēm par ūdens apgādes "sistēmu" lai tā neaizsaltu ziemā.

3. Pēc karstā ūdens tilpnes seko nerasējošā skursteņa posms. Līkumi nepieciešami, lai ievērotu pareizu attālumu no pirts telpas pārseguma  un jumta sijām.

Tieši pirms pirts pārseguma tiek montēts izolēts dūmvads, pirts daļā nerūsējošā tērauda krāsā, bet virs-jumta daļā, jumta seguma krāsā.

Karsētavas griestu siltinājum neesamība deva iespēju ērtāk piekļūt pie pirtiņas jumta no iekšpuses un veikt ērtāku skursteņa montāžu un apdari.

4. Krāns, skurstenis ir vietā. Pirts apdares laikā ārā bija mīnus grādi, tāpēc iekurināju krāsniņu pirmo reizi, lai strādājot ir silti un pie reizes pārbaudītu krāsns darbību pirms galīgās karsētavas telpas izbūves Saskaņā ar ražotāja instrukciju pirmajā kurināšanas reizē līdz galam sacietē krāsniņas un izdala daudz dūmu. Tā arī notika, kurināšanas laikā logi, durvis jātur vaļa, jo pirts pilna dūmiem.

5. Tiek pabeigta krāsns apdare priekštelpā. Ugunsdrošību apsvērumu dēļ, apkārts krāsns mutei ir iestrādāt nedegošā cementa plāksne. Tai prasās arī papildus apdare - visticamāk aplīmēšana ar ķieģeļu flīzēm.

 Starpsienas apdare tuvojās beigām.

6. Pēc skursteņa uzstādīšanas, var veikt turmpāku karsētavas apdari. Divās  kārtās tiek uzstādīts 50mm biezs akmens vates slānis ar kārtu šuvju pārklāšanos. Tās fiksēšanai, pret izkrišanu, starp pārseguma sijām tiek pieskavota virve.

Darbu laikā tika kurinātā krāsns, un veicot griestu siltināšanu kļuva tik karsts ka nācās strādāt vienā krekliņā.

 7. Tad pie griestu sijām tiek pieskavota alumīnija folija uz papīra. Savienojuma vietas salīmētas ar alumīnija līmlenti.

8. Un apdares dēļu stiprināšanai, uz sienām un griestiem tiek skrūvetas klāt 25x50 latas. Tās atsevišķi neiegādājos, bet sazāģēju uz pusēm no bijušās pirts grīdas pāri palikušos "collīgos" dēļus.

Pirts telpa ir gatava tālākai apdarei. 

Sienām, griestiem un lāvai izvēlēšos, visticamāk, melnalkšņa dēļus, un lāvas konstrukcijai ēvelētās egles brusas. Melnalksni - tāpēc, ka tas ir tumšāks, un mazāk būs redzami ekpluatācijas laikā radušies nobružājumi.

Pērtuves izbūve, ventilācija un priekštelpas apdare

Kad grīda gatava, var ķerties nākamiem darbiem: pirts siltināšanu, pērtuves izbūvi, un iekšējo sienu apdari ar vagondēļiem.

Šim pasākumam sagādāju:

• Koka brusas 70x50mm un 100x50mm, 50x40mm;
• Vagondēļus;
• Tvaika izolācijas plēvi,
• Atstarojošā foliju uz papīra;
• Armētu alumīnija līmlenti;
• Alumīnija ventilācijas cauruli d80mm ar aksesuāriem;
• Ventilācijas izvadu;
• Siltumizolācijas akmens vati;
• Antispetiķi.

1. Tā kā pirtij tagad ir viena telpa bet pēc projekta nepieciešamas divas, tiek izbūvēta starpsiena no 70x50mm brusām, bet karsētavas griesti no 100x50 brusām. Tā kā pērtuvi ir plānots siltināt, tad pirts frēzbaļķi pērtuves apjomā tiek apstrādāti ar antiseptiķi divās kārtās. Pēc tā nožūšanas, pie frēzbaļķiem tiek pienaglotas 50x40 latas, lai varētu iestrādāt no iekšpuses 50mm biezu akmens vates kārtu.

Stūrī, kur tiks uzstādīta pirts krāns, ir paredzēti papildus koka elementi, pie kuriem piestiprināt nedegošās cementa plāksnes.

2. Kamēr vēl ir brīva pieeja pie griestiem, tas ir, nav izbūvēti pērtuves griesti, tiek nosiltināti pirts griesti ar 150mm biezu akmens vati visu griestu platībā.

3. Lai pirts mitrums netiek iekšā jumta vatē, virs tās, no telpas puses, tiek iestrādāta tvaika izolācija. Un pirms apdares dēļu skrūvēšanas, tiek izvilkti elektrības vadi apgaismojumam. Konstruktīvi tiek izveidots savietotais jumts.

4. Pie jumta sijām tiek skrūveti klāt apdares dēļi 18mm biezumā, kuri palika pāri pēc pirts jumta izbūves 2 gadus atpakaļ. Pirms uzstādīšanas, dēļi tika noslīpēti, lai vēlāk slīpēšanas darbs nav jāveic iekštelpās un turot rokas augšā. Vēlāk dēļi tiks tonēti tumšāki un lakoti.

Priekštelpa būs visā pirts augstumā, vienīgi dēļu apdare pie kores ir izveidota horizontāla - 3 dēļu platumā.

 '

4. Starpsienas karkass no priekštelpas puses tiek apdarināts ar egles vagondēli, kurš palika pāri pēc mājas jumta kastes izbūves. Tiem, kā arī pirts frēzbaļķiem, nepieciešama slīpēšana pirms tonēšanas un lakošanas.

  5. Pērtuve sienas tiek siltinātas ar 50mm biezu akmens vati, kas ievietota strarp 50x40mm brusām.

6. Viena no svarīgākajām pērtuves sistēmām ir ventilācija. Pēc apspriešanās Building.lv forumā, ventilācijas nodrošināšanai tika izvēlēts uzstādīt d80mm gofrēto cauruli, ko var veikli paslēpt aiz pērtuves dēļu apšuvuma. Ventilācijas caurulei ir divi izvadi, viens augšā pie griestiem un viens liejā pie grīdas. Apakšējais atvērums vienmēr būs vaļā karsēšanas laikā, kas nodrošinās svaigā gaisa apmaiņu pērtuvē. Augšējais atvērums būs vaļā pēc pēršanās beigām, lai nodrošinātu pērtuves mitruma izvēdināšanos.

Gofrētā caurule tiek pieslēga siltinātam ventilācijas izvadam uz pirts jumta.

7. Lai nepieļautu pērtuves mitruma iekļušanu sienas siltumizolācijā, tiek uzstādīta alumīnija folija uz papīra pa visu sienas perimetru. Tā tiek pieskavota pie sienas brusām. Savienojuma vietas salīmētas ar armēto alumīnija līmlenti.

Tiek rūpīgi aplīmēts (hermetizēts) elektrības kabeļa ievads.

Arī ventilācijas izvadi tieh aplīmēti ar līmlenti, lai nepieļautu mitruma iekļušanu siltumizolācijā un vēlāk kondensēšanos uz frēzbaļķiem.

Grīdas daļā atstarojošā folija tiek piespiesta pie sienas ar 15mm biezu latu un pielīmēta pie grīdas reģipša ar grīdas hidroizolāciju,  tādā veidā nodrošinot hidroizolācijas un tvaika izolācijas nepātrauktību.

Krāsns uzstādīšanai starpsienā ir paredzēta atvere, kur atstarojošā folija ir iestrādāta līdz ar tās malām.

Pērtuves griestu siltināšana ir paredzēta pēc pirts krāsns dūmvada uzstādīšanas, lai vēlāk varētu kvalitativitāti iestrādāt tvaika izolāciju un siltinājumu.

Pirts grīdas izbūve

Tuvojās mājas un pirts nodošanas ekspluatācijā termiņš. Tā kā mājā dzīvoju, un ir daudz maz izpildīti visi tās nodošanas ekspluatācijā nosacījumi, atliek turpināt ar pirts labiekārtošanas darbiem. Pirts būvniecība tika pārtraukta 2012. gadā, kad sāku būvēt māju.

Uz doto brīdi ir gatavs pirts karkass ar sienām, jumtu, durvīm, logiem un pagaidu dēļu grīdu ar spraugām, lai pirts baļķi vēdinātos. Nākamais solis, pirms tiek veikti turpmākie iekšdarbi, ir izbūvēt pirts grīdu.

1. Lai to veiktu, izvācu no pirts ārā visas mantas un iegādājos materiālu:

• Preskartonu - izmantošanai kā pretvēja barjeru;
• OSB grīdai 22mm biezumā;
• Minerālvati 150mm biezumā;
• Grīdas reģipsi, ieklāšanai pērtuvē;
• PVA līmi;
• Grīdas trapu mazgāšanās ūdeņu novadīšanai nosēdakā;
• Flīzes, šuvotāju un sanitāro silikonu.

2. Grīdas konstrukcija ir koka karkass - sijas 50x150mm (h), kurām no apakšas pieskrūvēju collīgos dēļus, kuri pirms tam pildīja pagaidu grīdas funkciju. Tagad kalpos par plauktu preskartona ieklāšanai;

2. Preskartona griešanai ar ripzāģi izveidoju improvizētu darba galdu, jo loksnes ir lielas, un neveiklas darbības rezultātā tas var salūst.

Kad preskartons nepieciešamā apjomā un izmēros sazāģēts,  guldu to starp sijām. Gar malu tos pieķeru ar melnajām skrūvēm, lai ,samikršanas gadījumā, neviļņojas un kopā ar minerālvati neizveļas laukā. 

Savienojuma vietas starp plāksnēm salīmēju ar līmlenti, lai ir gaisnecaurlaidīgs savieojums.

3. Tiek sagriezta minerālvate nepieciešamajā izmērā un guldīta starp grīdas sijām. Virs akmens vates ieklāta tvaika plēve.

4. Uz grīdas sijām tiek guldīts OSB visā pirts platībā. Tas kalpos kā pamats pirts telpas flīzēm un priekštelpas grīdas dēļu ieklāšanai.

5. Tā kā pirts ir plānota slapjā, vienā stūrī tiek uzstādīts grīdas traps ūdens novadīšanai. Ar kroņurbi ir ērti izveidot nepieciešamā diametra atveri OSB un preskartona loksnēs trapa uzstādīšanai.

No trapa zemē tiek ieraksta d50 kanalizācijas caurule un tā sāvienota ar infiltrācijas aku pirts ūdeņiem.

Sākotnēji mēģināju pats  izveidot caurumu kanalizācijas grodā ar d10 urbi un kalta palīdzību, taču 1h darbs nesekmīgi. Saucu palīgā betona urbēju, kas izurba betona grodā d75 caurumu 10min laikā par 10 EUR. Pareiza tehnika ietaupa daudz laika. Kanalizācijas ievads betona grodā aizdarīts ar cementa javu, lai nepieļautu virszemes ūdeņu ieplūšanu sistēmā.

6. Karsētāvā virs OSB tiek skrūvēta grīdas reģipša 1. kārtā. Tad PVA līme un 2.grīdas reģipša kārta, lai varētu līmēt flīzes.
Pie grīdas reģipša uzstādīšanas palīdzēja draugs Ivars. Paldies viņam, jo grīdas reģipša loksnes, kaut arī ir mazāka izmēra -platums 600, tomēr smagas pārvietošanā, tāpēc papildus roku pāris noderēja.

Gar sienu tiek skrūvēts 150mm augstas reģipša loksnes, lai varētu noflīzēt arī sienas pie grīdas. Tādējādi karsētavas apdares dēļi nebūs pie pašas grīdas un netiks nevajadzīgi slapināti ar ūdeni pagarinot to kalpošanas ilgumu.

Spraugas ar starp reģipša plāsknēm aizpildīju ar Rotband, lai virsma ir līdzenāka un var ērtāk uzklāt hidroizolāciju.

7. Pirms hidroizolācijas uzklāšanas reģipsi nogruntēju, lai virsma nav putekļaina. Tad stūros iestrādāju hidroziolāciju un ielīmēju stikla šķiedras materiālu. Pēc stūru pabeigšanas nosmērēju visu grīdas virsmu ar hidroizolāciju un pārklāju to stiklašķiedras materiālu. Pēc 1. kārtas nožūšanas, uzklāju 2. hidroizolācijas kārtu.

8. Kad hidroizolācija nožuva līmēju grīdas flīzes ar elastīgo flīžu līmi.

Flīžu līmēšanas laikā naktīm temperatūra kritās līdz pat 0 grādiem. Tāpēc darbināju sildītāju, lai ir nepieciešamie +5 grādi flīžu līmes sacietēšanai.

Flīzes izšuvotas grīdas plaknē, bet stūros iestrādāts sanitārais silikons šuvojuma krāsā.

Grīda karsētavā gatava. Kārta pirts krāsns uzstādīšanai un pērtuves iekšējai apdarei.