Pirts ekspluatācija - veiktie un nepieciešamie uzlabojumi

Pirms mājas un pirts būvniecības uzsākšanas dzīvoju dzīvoklī, zināšanas un pieredzes ekspluatēt māju un pirti nebija. Īstenība bija, taču neapzināti, jo jaunības gados nācas pavadīt brīvdienas lauku mājās un ejot melnajā pirtī. Abas būves celtas vēl pagājušā gadsimta sākumā, tāpēc tikai intuitīvajā līmenī bija apzinātas lietas, kuras palika atmiņā kas vairāk nepatika, nevis patika.

Šī zināšanu bagāža arī izveidoja sava veida sapratni par abu būvju funkcionalajām prasībām un sagaidāmo ekpluatācijas ērtību un komforta līmeni. Tāpēc mājas un pirts lietošanas process bija jauna pieredze un zināšanas, ko nevar izlasīt, jo jāizjūt pašam un jāpieņem lēmums, vai der vai neder. Tāpēc gan pirtij un mājai pēc ekspluatāijias sākuma bija konstatētas nepilnības, kuras atzinu sev  par nepieņemām, tāpēc tās novērsu, vai arī iekļāvu izdaramo darbu sarakstā.

Pirts ir mazāka būve, ar mazāk un vieglāk novēršamām lietām, tāpēc sākšu at to:

Auksta pirts priekštelpa - pirts ir izbūvēta tā, ka priekštelpā nav nekāda apkures elementa. Tās gaisa temperatūru paaugstina un uztur tikai pirts krāsns caur stikla durtiņām izstarotais siltums, pērtuves siltuma zudumi caur griestiem un starpsienu, 100W kvēlspuldzes, kas dod gaismu priekštelpā, kā arī no karsētavas durvju virināšana. Aukstas priekštelpas problēma pastāv tikai ziemas laikā, kad ārā ir mīnus grādi. Tad tā ir pilnībā izsalusi jo iekštelpas gaisa un virsmu temperatūra ir vienāda ar ārtelpas temperatūru. Bija gadījumi, ka piepildot ar ūdeni kārstā ūdens tvertni izlijušais ūdens sasalsts uz priekštelpas grīdas dēļiem 20 min laikā un atkusa tikai pirms pašas pirtī iešanas.  Priekštelpas  gaisa termperatūra kurināšanas sākumā no sākotnējoem -10 grādiem paaugstinājās līdz  +5 grādiem pēc 2h stundu krāsns kurināšanas, tas ir, tieši pirms iešanas pirtī un tad priekštelpā ir tiešām nenormāls" svaigums" - izģērbties un iet karsētavā. Bet jau pēc pirmās karsēšanas zemo temperatūru nejūt, kā arī priekštelpu pakāpeniski sildīja pirtī sakarsētie cilvēku ķermeņi sasniedzot pat +15 līdz +20 grādiem pēc 2h pirts apmeklējuma.

Personīgi man, šāds temperatūras režīms īpaši netraucēja, jo auksti ir tikai pirmajā reizē, kad esi pliks priekštelpā, bet tā kā pirti apmeklēja mani un kaimiņa bērni ziemā, tad viņiem prasījās maigāki apstākļi, tas ir, lai aukstajā priekštelpā neapaukstējas un neapslimst. Bērni īsāku laiku atrodas karsētava, tik ļoti neuzkarst un aukstā priekštelpa ir pārāk nopients pārbaudījums viņu imunitātei. Tāpēc nolēmu meklēt risinājumu, kā ērti, vienkārši un nedārgi šo problēmu atrisināt.

Aprunājoties ar citiem pirts īpašniekiem un palasot informāciju tīklā, atradu sekojošus risinājumus:

• Pirts kurināšanas laikā turēt vaļā karsētavas durvis, kas ļaus paaugstināt temperatūru priekštelpā. Šādam risinājums ir tikai viens, toties būtisks pluss - nav nepieciešamas nekādas papildus investīcijas komforta paaugstināšanai, izņemot papildus malkas apjomu. Toties mīnusi ir vairāki - tāds risinājums palielinātu pirts kurināšanas laiku, jo karsētavas iekštelpas  temperatūras paaugstināšanai ir nepieciešams papildus laiks, jo kurināšanas laikā siltums no karsētavas tiek patērēts priekštelpas sasildīšanai. Otrs, bet būtiskās mīnus - ilgāk kurinot krāsni, karstā ūdens tvernē uzvārītais ūdens radītu lieku tvaiku, kas izplustot pa pērtuves durvīm, kondensētos uz priekštelpas aukstajām sienām, radot lieku mitrumu, kas nav labi koka konstrukcijām.
• Siltā ūdens radiatora uzstādīšana priekštelpā, kas savienots ar karsētavā uzstādīto kārstā ūdens tvertni. Mīnusi šādam veidam ir papildus izmaksas ūdens radiatora uzstādīšanai, ir nepieciešams veikt karstā ūdens vara cauruļu vilkšanu no karsētavas līdz radiatoram priekštelpā, kā rezultātā jāveic caurumu veidošana starpsienā un aizdare, kā arī jāveic radiatora iztukšošana pēc katras pirts lietošanas reizes, lai ūdens radiātorā nesasalst ziemas laikā. Kā arī tiek pagarināts pirts kurināšanas laiks. Plusi tādam risinājumam - siltuma iegūšanai ir nepiciešama tikai malka, kā arī kurinot krāsni, radiators noņem siltumu no karstās ūdens tvertnes novēršot ūdens varīšanos tajā. Par šo rinājumu var apskatīties youtube klipu.
• Elektriskā radiatora - konvektora uzstādīšana. Plusi šādam risinājumam ir: netiek pagarināts pirts kurināšanas laikā, kā arī kurināšanas laikā netiek radīts papildus mitrums pirtī un nav nepieciešami pārbūves darbi. Mīnuss, radiators maksā naudu, kā arī tā darbināšanai ir nepieciešama elektrība, kas nozīmē, ka jāmaksā Latvenergo. 

Ja šādu problēmu apzinānātu pirms vai pirts būvniecības stadijā, tad visticamāk to risinātu ar siltā ūdens radiatora palīdzību. Taču tagad, izvērtējot katra risinājuma plusus un mīnusus kā ari lietošanas un ierīkošanas sarežģītību un izmaksas, izvēlējos elektriskā radiatora - konvektora uzstādīšanu.

Iegādājos elektrisko konvektoru ar siltuma regulēšanas iespēju un temperatūras releju. Rezultātā, pirts dienas rītā ieslēdzu radiatoru ar iestatītiem +14grādiem, lai uz pirts apmeklējuma sākumu būtu konfortabla temperatūra. Pirts apmekējuma laikā temperatūra priekštelpā paaugstinās līdz apmēram  +18, +20 grādiem, un radiators elektrību vairs nepatērē. +14 grādu režīmā radiators paliek ieslēgts līdz nākošās dienas beigām, kad parasti nāku iztukšot karstā ūdens tvertni, lai nesasalst. Un ja temperatūra pirtī krītās, tad radiators palīdz uzturēt iestatīto siltuma līmeni, tādējadi veicinot tās žūšanu. Tas ir papildus pluss, ko neņēmu vērā izvēloties risinājumus, bet atklājās lietošanas laikā un nepiemita abiem citiem iepriekš aprakstītjiem risinājuma veidiem, jo bija tieši saistīti ar krāsns kurināšanu.

Samērā gari sanāca par vienu tēmu, bet par parējām būs nākošajā rakstā.

Termokamera

Pirms fasādes dekoratīvā ampetuma iestrādes, kad vēl ir "nosacīti" iespējams labot fasādes siltināšanas kļūdas,  paņēmu nomā termokameru. Kameru par labu cenu paņēmu uzņēmumā "Argus".

Fotografējot no ārpuses, taču īpašas kļūdas nevarēja redzēt, tikai siltinājuma dībeļus ar metāla naglu, kuri bija kā punktveida aukstuma tilti uz viendabīgi siltas fasādes.

Fotografējot no iekšpuses, aina pavērās daudz interesantāka. Aukstuma tilts pie ieejas  un terases durvīm tādēļ, ka nebija iestrādāta siltuma izolācija virs nesošo sienu pamatiem pirms grīdu betonēšanas. Tā rezultātā nesiltinātās vietas temperatūra ir par 10 grādiem Celsija zemākas nekā grīdai kopumā.

 

 

 

 Bilde pirms betona liešanas.

Ieteikums - iestrādāt vismaz 2cm biezu putuplasta plāksni virs pamatiem, lai tiktu novērsta to saskare ar  silto grīdu, izvairoties no aukstumtilta. Skatoties no šodienas viedokļa, iestrādātu vēl papildus 2cm putuplasta pa visu grīdas platību, tādējādi palielinot grīdas kopējo siltumpretestību un nepieļaujot apsekošanas rezultātā konstatētos trūkumus.

Bildēs skaidri redzams, ka nav blīvas gumijas apkārt veramiem plastikāta logiem un durvīm - būs jāpieregulē. Pie neveramām rūtīm problēmu nav.

 

Istabu stūros un pie pamatiem vēss, siltais gaiss netiek klāt.

 

Uzkāpjot 2. stāvā, konstatēju tikai vienu trūkumu, kur palielināta siltuma noplūde siltumizolāciju plākšņu šuvē, kura nepārklājās ne vienā no trim kārtām. Pieliekot roku klāt, jūtams siltums. Bez termokameras šo trūkumu nebūtu iespējams pamanīt.

 

Izkurināju krāsni un pēc pāris stundām pēc kuršanās beigām to nobildēju. Attēlos redzams, ka vairāk ir sasilusi apakšējā daļa, tieši tā vieta, kur kurās malka. Būs jāpadomā, kādu kurināšanas režīmu izvēlēties, lai vairāk uzsilst krāsns augšējā daļa.

Krāsns pamats betonēts atsevišķi - arī termotilts, taču bez tā nevar, jo krāsni uz siltās grīdas uz grunts nevar mūrēt, tās svars ap ~1500kg.

 

 

 

Iekša kurtuvē, tiešām karsts - virs 100 grādiem pēc Celsija.

 

Rezumē - termokamera laba lieta. Ir vērts izmantot uzreiz pēc siltināšanas darbiem, lai varētu novērtēt darbu kvalitāti, atklāt trūkumus konkrētās vietās un tos novērst.

Mājas iekšējās elektroinstalācijas ierīkošana - 1

Decembris mājas būvniecības ziņā bija tukšais mēnesis. Bija daudz darbu savā pamatdarbā, jāgatavo piedāvājumi iepirkumu konkursiem, kā arī bija jārūpējas, lai decembrī būtu maksimāli veikta projekta izpilde, lai sasniegtu prognozētos gada „aktēšanas” apjomus.

Tā kā iekšējās elektroinstalācijas ierīkošana ir mājas izbūves posms, kur par darbu maksā saskaņā ar guldītajiem kabeļu metriem un pieslēguma punktiem, tad ekonomisku apsvērumu dēļ šo darbu nolēmu veikt pats. Pakonsultējies ar draugu Jāni, kurš veic māju elektroinstalācijas ierīkošanu, ķēros pie darba.

1. Atzīmēju mājas plānā rozešu grupu un slēdžu vietas. 
2. Aizņēmos no Jāņa kroņurbi rozešu un slēdžu kārbu uzstādīšanas vietu izveidošanai gāzbetona mūrī. Vienas darba dienas vakara laikā tika izurbtas 46 instalācijas vietas. 
3. Pēdējās brīvdienās pirms jaunā gada izīrēju kanālu frēzi un putekļusūcēju par 20 LVL instrumentu nomā. Apsvēru kanālus izveidot ar „flekša” palīdzību, taču atteicos no šīs domas daudzo mīnusu dēļ :

• ir jāveic dubults darbs „ejot” pa kabeļu trasi kanāla izveidošanai,
• fleksim nevar pielikt putekļusūcēju, jo bez tā ir putekļu jūra un normāli pastrādāt nav iespējam,
• kabeļu kanālam ir neregulārs dziļums, kas paildzina gropes izkalšanai nepieciešamo laiku. 

Rozešu centri ir 30cm virs grīdas 7cm attālumā viens no otra horizontāli. Gaismas slēdžu vietas ir 90cm no grīdas un 15 no durvju ailas malas. Redzēju SLO veikalā elektriķu līmeņrādi, kur šie lielumi jau bija norādīti, un atlika tikai pareizajā vietā uz sienas atzīmēt un veikt urbumu - ļoti praktiski. Priekš sevis uztaisīju kaut ko līdzīgu - koka lata ar attāluma atzīmēm, lai nav pa māju jāstaigā ar ruleti. :)

 

Virtuves zonā rozetes izvietotas virs plānotās galda virsmas ~ 110cm augstumā, lejā rozete ledusskapim.

Lai optimizētu un samazinātu kanālu izveidošanai nepieciešamo darba apjomu, slēdžu un rozešu kabeļu trases ir vērts apvienot.

Zemāk esošās fotogrāfijas labajā pusē ir kabeļu kanāls priekš āra rozetes. Tā atradīsies zem nākotnē izbūvētas auto nojumes. Būs taču jāpieslēdz putekļu sūcējs,  elektriskais zāģis vai jāpieslēdz ārā augošas eglītes apagaismojums - rozete ir mājas ārpusē un nav jāvēlk lieki pagarinātāji.

Līdzīgi rīkojos arī ar ūdeni. Ir izveidots ūdens šļūtenes pieslēguma punkts mājas ārpusē, lai ūdeni dārza laistīšanai nav jāņem no mājas iekštelpām. Itkā jau sīkums un papildus izmaksas - taču pēc manām domām tas ir racionāli.

Visu kabeļu kanālu izveidošana aizņēma vienu darba dienu. Rezultātā 30l ar gāzbetona lauskām, 2 būvniecības putekļusūcēja maisi ar gāzbetona putekļiem. Neskatoties uz to, ka darbojās putekļu sūcējs, nācās turēt logus vaļa un mājā caurvējš, tāpēc pašam iesnas un paaugstināta temperatūra nākošajā dienā.

Ieteikums - ir labi jāsaģērbjas, veicot putekļainus darbus, lai nesaaukstētos. :)

Iepriekšejā rakstā no bloga lasītāja puses tika ievērots nepareizi uzstādīts apkures sistēmas izplešanās trauks. Meistars, kurš veidoja apkures katla apsaisti, piekrita, ka ir kļūda, un to laboja, Fotogrāfija pirms atgaisotāja uzstādīšanas.

Nākošie darbi - kabeļu vilkšana un rozešu/slēdžu kārbu nostiprināšana... un tad sienu apmešana.

Bloga lasītāji: Vēlu Jums laimīgu un veiksmīgu Jauno 2014.gadu!

Centrālapkures granulu katla uzstādīšana

Ir uzmūrētas starpsienas, tas nozīmē, ka visas telpas mājās ir ieguvušas savus galīgos izmērus. Tai skaitā arī kurtuve, tāpēc laiks veikt granulu centrālapkures katla uzstādīšanu.

Kāpēc tieši granulu centrālapkures katls? Izvēlējos šādu risinājumu, jo:

• Ir samērīgas ierīkošanas izmaksas – lētāk nekā siltumsūknis, taču dārgāk nekā malkas apkures katls ar siltuma akumulatoru;
• Ir automatizēta apkure – jāveic granulu tvertnes uzpildīšana un pelnu kastes tīrīšana reizi nedēļā;
• Ir samērīgas ekspluatācijas izmaksas – lētāk nekā elektrības apkure, bet dārgāk nekā malkas apkure un zemes siltumsūknis.

Pirms apkures katla uzstādīšanas un apsaisties izveidošanas veicu:

• Mājas starpstāvu pārseguma daļēju siltināšanu visā platībā, ievietojot 100mm akmens vati starp pārseguma sijām. Siltināšana ir daļēja, jo galīgajā variantā būs 300mm, ko veikšu tuvākajā laikā līdz saliem,
• Vates aizsardzībai no mitrumu, ierīkoju tvaika izolāciju,
• Pieskrūvēju latas ģipškartona griestu ierīkošanai.

Situācija uzsākot darbus.

Logu apdarei izmantoju zaļo Knauf ģipškartonu. Tā kā logu aile ir 150cm augsta, veikalā paņēmu nocenoto 300cm garu loksni (ar apdauzītu malu), kuru sagriezu četrās daļās, lai varētu atvest uz būvlaukumu.

Spraugu ailē, starp ģipškarotona loksni un sieni gar loga rāmi, aizpildīju sekojošā veidā:

• Gar pašu loga rāmi līdz pusei no ailes dziļuma iepūtu montāžas putas;
• Atlikušo ailes dziļumu aizpildīju ar Rotband.

Lai putas neizpiestu ģipškartonu un tas stingri fiksētos ailē līdz Rotband sacietēšanai, loksni vairākās vietās pieskrūvēju ar skuvēm pie ailes.

Veicu sienu apmešanu ar Rotband.

No apkures katliem, granulu it īpaši,  neko nesaprotu, tāpēc uztaisīju nelielu cenu aptauju starp kompānijām, kuras veic granulu katlu uzstādīšanu. Cerēju, ka piedāvājumu izskaidrošanas procesā kļūšu gudrāks, un pats zināšu, kāds granulu katls ir „vislabākais” :). Diemžēl paliku tikpat gudrs, kāds biju sākumā, bet ar prātīgām atziņām (lietas, ko teica vairāki katla izplatītāji):

•  Ir jāizvēlas granulu katls ar slīpo padevi (šneku), nevis ar horizontālo, jo ja iesprūst granulas (cietas) un šneks ieķīlē, nav jāveic uzpildītās granulu tvertnes iztukšošana, lai atvienotu granulu padeves cauruli no katla un to iztīrītu.
• Tā kā manas mājas apkurināmā platība pirmajā kārtā ir 85m2, bet otrajā 145m2, tiek izvēlēts katls ar jaudu ~15kw. Tas nozīmē, ka apkurinot tikai 1 stāvu, katls nedarbosies ar pilnu jaudu. Tāpēc, svarīga lieta, kas nepieciešama granulu katlam manā gadījumā, ir automātiskā aizdedzināšana. Tā nepieciešama tāpēc, lai katls, starp granulu sadedzināšanas reizēm (kuras būs garākas strādājot ar mazu jaudu), nedarbotos gruzdēšanas režīmā, tādējādi ekonomējot kurināmo.

Cenu aptaujā piedalījās arī santehniķis, kurš man ierīkoja siltās grīdas un savilka ūdens caurules. Tā kā viņa piedāvātā cena bija pieņemākā un viņš piedāvāja  uzstādīt granulu katlu „Fuwi”, kam ir augstāk minētās īpašības un kuru ieteica arī citi pretendenti, sadarbojos ar viņu. Katlu  un pārējos apkures ierīkošanai nepieciešamos materiālus pirku veikalā „Intersols”.

Katls atvests un uzstādīts kurtuvē. Ir uzsākta  katla apsaisties ierīkošana.

Pēc 4 dienu darba apsaiste pabeigta. Kopējā sistēmā ir saslēgts katls, siltās grīdas, radiatori, karstā ūdens boileris, aukstais ūdens. 

Cauruļu daudz un sākumā, ieraugot, likās ka santehniķa galvenais uzdevums bija maksimāli aizņemt sienu ar caurulēm :). Bet tā kā viss līmenī un ir ievēroti vienādi attālumi starp caurulēm – pretenziju nav.

Pirmajā granulu kalta darbības nedēļā izjutu tā darbību uz "pilnu" jaudu, telpās +27 grādi, Tas tāpēc, jo nebija līdz galam pieslēgts četrpušu vārsts (nenoslēdzās) un viss katlā esošais karstais ūdens aizgāja siltajās grīdās un radiatoros. Pēc regulēšanas, uzturu ap +16-+18, granulu patēriņš ir ap 50kg nedēļā pie pašreizējās siltā gaisa temperatūras. Katls aizdedzina granulas apmēram ik pēc 60min.