Pirts krāsns uzstādīšana, karsētavas griestu siltināšana

Pēc sienu siltināšanas tika uzstādīta krāsns, dūmvads un veikta karsētavas griestu siltināšana.

Lai to veiktu iegādājos:

• Nedegošās cementa plāksnes -Cembrit;
• 30mm distancerus (vītņstieņu pagarinātāji) plākšņu stiprināšanai;
• Latas 25x50 apdares dēļu stiprināšanai;
• Pirts krāsni Kalvis K-PR3-S- jauda 12m3 karsētavas apsildei;
• Siltā ūdens sagatavošanas tvertni ar 50l tilpumu;
• Izolēto dūmvadu.

1. Izvēlējos lietuviešu ražojuma Kalvis pirts krāsniņu ar jaudu 6-12m3 tilpuma telpas apsildei, kura tiek kurināta caur priekštelpu. Tādu izvēlējos, jo tai ir sekojoši plusi:

• Netiek lieki piegružota ar malku un skaidām karsētavas telpa;
• Ir iespējams papildus paaugstināt temperatūru karsētavā, nepātraucot pirts iešanas procedūru;
• Kurinot krāsni tiek sildīta ne tikai karsētava, bet arī priekštelpa;

Tā kā pirts ir frēzbaļķu un starpsiena ir koka statņu konstrukcija. ir svarīgi ugunsdrošības pasākumi. Saskaņā ar krāsns izgatavotāja instrukciju sienas daļai, pie kuras tiek uzstādīta krāns, ir jābūt no nedegoša materiāla. Viens no varantiem ir mūrēta starpsienas daļa ar atveri krāsns mutes uzstādīšanai. Šādu risinājumu arī apsvēru sākumā, tomēr neizvēlējos, jo nevēlējos papildus slogot grīdu ar ķiegeļu mūrējumu. Kaut gan, ja liktu ķieģeļus uz kanti, tad pārāk liels svars nesanāktu. Alternatīva ķiegeļu mūrējmumam ir izmantot nedegošās cementa plāksnes. Tās ir vieglākas un iestrādājamas bez mūrnieka iemaņām, pretēji ķieģeļu starpsiena variantam.

Plāksnes pelēkas, izskatās pieņemami, tomēr prasās pēc papildus apdares - krāsošana, vai aplīmēšana ar ķiegeļflīzēm. Taču galīgo variantu neizvēlējos;

2. Pirts krāsni uzstādīju pats. Tā kā nevēlējos urbt grīdā caurumus un bojāt hidroizolāciju tās fiksēšanai, pielīmēju to pie grīdas ar montāžas līmi, tik daudz, lai nenobīdās no vietas. Tā būs piekrauta pilna ar krāsns akmeņiem, tāpēc nekur neaizmuks.

Pirtij būs dārza šļūtenes vai spaiņu ūdens apgāde, tāpēc virs krāsns ir uzstādīta karstā ūdens sagatavošanas tvertne, aukstais ūdens 100l mucā uz grīdas. Sajaukšana manuāla. Šāds risinājums  ļauj izvairīties no papildus rūpēm par ūdens apgādes "sistēmu" lai tā neaizsaltu ziemā.

3. Pēc karstā ūdens tilpnes seko nerasējošā skursteņa posms. Līkumi nepieciešami, lai ievērotu pareizu attālumu no pirts telpas pārseguma  un jumta sijām.

Tieši pirms pirts pārseguma tiek montēts izolēts dūmvads, pirts daļā nerūsējošā tērauda krāsā, bet virs-jumta daļā, jumta seguma krāsā.

Karsētavas griestu siltinājum neesamība deva iespēju ērtāk piekļūt pie pirtiņas jumta no iekšpuses un veikt ērtāku skursteņa montāžu un apdari.

4. Krāns, skurstenis ir vietā. Pirts apdares laikā ārā bija mīnus grādi, tāpēc iekurināju krāsniņu pirmo reizi, lai strādājot ir silti un pie reizes pārbaudītu krāsns darbību pirms galīgās karsētavas telpas izbūves Saskaņā ar ražotāja instrukciju pirmajā kurināšanas reizē līdz galam sacietē krāsniņas un izdala daudz dūmu. Tā arī notika, kurināšanas laikā logi, durvis jātur vaļa, jo pirts pilna dūmiem.

5. Tiek pabeigta krāsns apdare priekštelpā. Ugunsdrošību apsvērumu dēļ, apkārts krāsns mutei ir iestrādāt nedegošā cementa plāksne. Tai prasās arī papildus apdare - visticamāk aplīmēšana ar ķieģeļu flīzēm.

 Starpsienas apdare tuvojās beigām.

6. Pēc skursteņa uzstādīšanas, var veikt turmpāku karsētavas apdari. Divās  kārtās tiek uzstādīts 50mm biezs akmens vates slānis ar kārtu šuvju pārklāšanos. Tās fiksēšanai, pret izkrišanu, starp pārseguma sijām tiek pieskavota virve.

Darbu laikā tika kurinātā krāsns, un veicot griestu siltināšanu kļuva tik karsts ka nācās strādāt vienā krekliņā.

 7. Tad pie griestu sijām tiek pieskavota alumīnija folija uz papīra. Savienojuma vietas salīmētas ar alumīnija līmlenti.

8. Un apdares dēļu stiprināšanai, uz sienām un griestiem tiek skrūvetas klāt 25x50 latas. Tās atsevišķi neiegādājos, bet sazāģēju uz pusēm no bijušās pirts grīdas pāri palikušos "collīgos" dēļus.

Pirts telpa ir gatava tālākai apdarei. 

Sienām, griestiem un lāvai izvēlēšos, visticamāk, melnalkšņa dēļus, un lāvas konstrukcijai ēvelētās egles brusas. Melnalksni - tāpēc, ka tas ir tumšāks, un mazāk būs redzami ekpluatācijas laikā radušies nobružājumi.

Pērtuves izbūve, ventilācija un priekštelpas apdare

Kad grīda gatava, var ķerties nākamiem darbiem: pirts siltināšanu, pērtuves izbūvi, un iekšējo sienu apdari ar vagondēļiem.

Šim pasākumam sagādāju:

• Koka brusas 70x50mm un 100x50mm, 50x40mm;
• Vagondēļus;
• Tvaika izolācijas plēvi,
• Atstarojošā foliju uz papīra;
• Armētu alumīnija līmlenti;
• Alumīnija ventilācijas cauruli d80mm ar aksesuāriem;
• Ventilācijas izvadu;
• Siltumizolācijas akmens vati;
• Antispetiķi.

1. Tā kā pirtij tagad ir viena telpa bet pēc projekta nepieciešamas divas, tiek izbūvēta starpsiena no 70x50mm brusām, bet karsētavas griesti no 100x50 brusām. Tā kā pērtuvi ir plānots siltināt, tad pirts frēzbaļķi pērtuves apjomā tiek apstrādāti ar antiseptiķi divās kārtās. Pēc tā nožūšanas, pie frēzbaļķiem tiek pienaglotas 50x40 latas, lai varētu iestrādāt no iekšpuses 50mm biezu akmens vates kārtu.

Stūrī, kur tiks uzstādīta pirts krāns, ir paredzēti papildus koka elementi, pie kuriem piestiprināt nedegošās cementa plāksnes.

2. Kamēr vēl ir brīva pieeja pie griestiem, tas ir, nav izbūvēti pērtuves griesti, tiek nosiltināti pirts griesti ar 150mm biezu akmens vati visu griestu platībā.

3. Lai pirts mitrums netiek iekšā jumta vatē, virs tās, no telpas puses, tiek iestrādāta tvaika izolācija. Un pirms apdares dēļu skrūvēšanas, tiek izvilkti elektrības vadi apgaismojumam. Konstruktīvi tiek izveidots savietotais jumts.

4. Pie jumta sijām tiek skrūveti klāt apdares dēļi 18mm biezumā, kuri palika pāri pēc pirts jumta izbūves 2 gadus atpakaļ. Pirms uzstādīšanas, dēļi tika noslīpēti, lai vēlāk slīpēšanas darbs nav jāveic iekštelpās un turot rokas augšā. Vēlāk dēļi tiks tonēti tumšāki un lakoti.

Priekštelpa būs visā pirts augstumā, vienīgi dēļu apdare pie kores ir izveidota horizontāla - 3 dēļu platumā.

 '

4. Starpsienas karkass no priekštelpas puses tiek apdarināts ar egles vagondēli, kurš palika pāri pēc mājas jumta kastes izbūves. Tiem, kā arī pirts frēzbaļķiem, nepieciešama slīpēšana pirms tonēšanas un lakošanas.

  5. Pērtuve sienas tiek siltinātas ar 50mm biezu akmens vati, kas ievietota strarp 50x40mm brusām.

6. Viena no svarīgākajām pērtuves sistēmām ir ventilācija. Pēc apspriešanās Building.lv forumā, ventilācijas nodrošināšanai tika izvēlēts uzstādīt d80mm gofrēto cauruli, ko var veikli paslēpt aiz pērtuves dēļu apšuvuma. Ventilācijas caurulei ir divi izvadi, viens augšā pie griestiem un viens liejā pie grīdas. Apakšējais atvērums vienmēr būs vaļā karsēšanas laikā, kas nodrošinās svaigā gaisa apmaiņu pērtuvē. Augšējais atvērums būs vaļā pēc pēršanās beigām, lai nodrošinātu pērtuves mitruma izvēdināšanos.

Gofrētā caurule tiek pieslēga siltinātam ventilācijas izvadam uz pirts jumta.

7. Lai nepieļautu pērtuves mitruma iekļušanu sienas siltumizolācijā, tiek uzstādīta alumīnija folija uz papīra pa visu sienas perimetru. Tā tiek pieskavota pie sienas brusām. Savienojuma vietas salīmētas ar armēto alumīnija līmlenti.

Tiek rūpīgi aplīmēts (hermetizēts) elektrības kabeļa ievads.

Arī ventilācijas izvadi tieh aplīmēti ar līmlenti, lai nepieļautu mitruma iekļušanu siltumizolācijā un vēlāk kondensēšanos uz frēzbaļķiem.

Grīdas daļā atstarojošā folija tiek piespiesta pie sienas ar 15mm biezu latu un pielīmēta pie grīdas reģipša ar grīdas hidroizolāciju,  tādā veidā nodrošinot hidroizolācijas un tvaika izolācijas nepātrauktību.

Krāsns uzstādīšanai starpsienā ir paredzēta atvere, kur atstarojošā folija ir iestrādāta līdz ar tās malām.

Pērtuves griestu siltināšana ir paredzēta pēc pirts krāsns dūmvada uzstādīšanas, lai vēlāk varētu kvalitativitāti iestrādāt tvaika izolāciju un siltinājumu.