Rāda ziņas ar etiķeti grīda. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti grīda. Rādīt visas ziņas

sestdiena, 2015. gada 27. jūnijs

Pirts iekšējā apdare pabeigta

Kad pērtuve nosiltināta un uzstādīta tvaika izolācija, ir pienācis nākošais darba posms - iekšējo apdares dēļu uzstādīšana, lāvu uzstādīšana un priekštelpas apdares finalizēšana.

Iekšējās apdares pabeigšanai iegādājos:

  • melnalkšņa apdares dēļus 13,5m2;
  • lāvas melnalkšņa dēļus;
  • ēvelētas brusas 45x75mm lāvas konstrukcijas izbūvei;
  • melnalkšņa un priedes iekšējos stūrīšus karsētavas un priekštelpas apdarei;
  • priedes grīdas dēļus 30mm biezumā 5,6m2;
  • priedes grīdlīstes priekštelpai;

1. Karsētavas apdares dēļus mazajā pirtiņā varēja izvietot tikai caur karsētavas durvīm, priekštelpas platums ir tikai 2.6m. Tā tie dēļi atradās uz grīdas līdz tika uzstādīti uz sienām un griestiem. Izvēlējos melnalksni, jo tas ir tumšāks par apsi un liepu tikai tīri no praktiskā viedokļa - uz tumša dēļa ir grūtāk pamanīt netīrumus un tas ilgāk izskatās svaigs.


Melnalkšņa dēļi tika uzstādīti horizontāli un paralēli karsētavas durvīm. Sienā augšā un lejā ventilācijas atveres aizvērtas, lai strādājot siltais gaiss neplūstu prom. Strādājot ziemā tika kurināta pirts krāsns, lai nebūtu jāstrādā mīnus grādos.


2. Lāvas konstrukcija veidota no ēvelētām 45x75mm dimensijas priedes brusām. Klāt skrūvēti melnalkšņa lāvas apdares dēļi smukumam. Lāvai ir L veida, uz kuras var gulēt 2 cilvēki vienlaicīgi. Lāva tiek uzstādīta 1.15 cm attāluma no griestiem uz leju, lai cilvēks var sēdēt taisni un maksimāli tuvu griestiem, jo tur ir siltākais gaiss. Karsētavas izmērs ir 2.4x2,0m un griestu augstums 2.05m.


Lāvas konstrukcija veidotā bez statņiem un skrūvēta pie sienas, tas ir, nav vertikālo brusu līdz grīdai, kas balsta lāvu. Tādā veidā tiek iegūta tīra grīda ko ērti uzkopt. Gadījumā, ja lāvas konstrukcija liksies pārāk līgana, tad vērēs uzstādīt vertikālo statņus vēlāk.


3. Lai karsējoties pirts apmeklētāji ar mugurām nenobružātu sienas dēļus, tiek izveidotas muguriņas no 2x70mm un 1x40mm platiem melnalkšņa apdares dēļiem. 


Ja pēc kāda laika muguriņas izskatīsies ne tik svaigas, tās varēs noņemt nost, noslīpēt un uzstādīt atpakaļ.


4. Pērtuves gaisa apmaiņas kontrolei ir uzstādīti 2 ventilācijas aizbīdņi no apses koka. Labāk jau būtu melnalksnis, taču Depo bija pieejami tikai no apses.


5. Lāva atrodas 80cm no grīdas, tā ir vienlīmeņa, tāpēc ir uzmeistarots pirts sols 40cm augstumā. Uz tā var ērti pakāpties, lai tiktu uz lāvas, un, ja kādam ir pārāk karsts, uz tā var apsēsties zemāk.


6. Pirts lāvas dēļi un sols piesūcināts ar Tikkurila Supi eļļu, lai tie ilgāk saglabātu sākotnējo svaigumu un mazāk smērētos un piesūktos ar mitrumu. Pēc apstrādes ar eļļu, dēļi ir kļuvuši nedaudz tumšāki ar izteiksmīgu koka struktūras rakstu.



7.  Karsētavai izvēlējos koka durvis ar stiklu. Pilnīgi stikla durvis man asociējas ar saunu, un lielu uzticību nevieš. Izvēlēto durvju bronzas krāsas stikls liekas pat nedaudz par lielu, derētu, ja tas būtu uz pusi mazāks. Durvis un kārba ir izgatavotas no apses, tāpēc gaišākas nekā karsētavas melnalkšņa apdares dēļi. Tā kā durvju kārba ir šaurāka nekā sienas biezums, durvju kārba tiek uzstādīta vienā plaknē ar priekštelpas sienu. No karsētavas puses tiek skrūvētas papildus līstes, līdz durvju kārbas biezums ir vienāds ar sienas biezumu. Tas nepieciešams ērtai durvju aplodu uzstādīšanai.


Durvju aplodām izmantoju 18x70mm biezus melnalkšņa dēļus. Dekoratīvās veikalā nopērkamās aplodas man nevieš uzticību jo ir plānas, liekas ļoti trauslas, kaut kā prasās masīvākas, pamatīgākas.


Spraugu starp kārbu un durvīm noblīvēju ar stikla vates strēmelēm.


Priekštelpas pusē durvju aploda ir veidota no 20x100mm ēvelēta dēļa. Jau minēju, ka trauslās rūpnieciskās durvju aplodas mani nepārliecina ilgtermiņa ekspluatācijā. 


8. Vietā, kur griestos ir izveidots skursteņa izvads, griestu apdares dēļi ir uzstādīti atstatus. Pēc skursteņslauķa norādes dēļu attālumam no skursteņa ir jābūt 20cm, bet manā gadījumā, līdz izolētam skurstenim pietiek ar 10cm.


Skursteņa pieslēguma gala apdarei ir uzstādīta dekoratīvā nerūsējošā tērauda plāksne.


Līdzīgs risinājums ir arī skursteņa pieslēgumam pie pirts griestu apdares dēļiem.


9. Priekštelpas loga rāmim pa perimetru tika skrūvētas koka līstes, jo rāmja biezums ir mazāks par sienas biezumu. Sprauga noblīvēta ar stikla vates strēmelēm, un tad uzstādītas aplodas.



Loga palodzei tika izmantots 50x130mm biezs priedes dēlis bez zariem pirkts DEPO. Tas noslīpēts, stūri noapaļoti. Veikalā pieejamās koka  palodzes nav tik masīvas, tas ir, pēc skata trauslākas, kā arī dārgākas. 


10. Pēc karsētavas apdares pabeigšanas, tika noslīpētas priekštelpas sienas. Putekļu daudz, jātur vaļā gan ieejas durvis, gan logs. Rezultātā dēļi atgūst sākotnējo gaišumu.


Pēc slīpēšanas griestu apdares dēļi un sienas, kā arī logu un durvju aplodas nolakotas ar nitrolaku divās kārtās. Pēc pirmās kārtas lakas nožūšanas virsmas tika slīpētas ar 180 raupjuma smilšpapīru.


11. Pēc sienu apdares pabeigšanas, tika uzstādīti 30mm biezi grīdas dēļi. Gribēju vēl plānākus, taču tādus neražo. Interesēja minimāls grīdas dēļu biezums dekoratīvās apdares nolūkos,  jo uz grīdas sijām ir jau uzklāts 22mm biezs OSB, kas ir jau laba un stabila grīda.


Priekštelpas izmērs ir 2.2x2.6m, tāpēc izmantoju 4.8m garus grīdas dēļus, lai ir minimāli atgriezumi un dēļi netiek stiķēti garumā. Dēļus stiprināju klāt pie grīdas sijām skrūvējot ar skrūvēm gropē, lai skrūves nav redzamas no augšas.


Pēc grīdas ieklāšanas, to noslīpēju. lai ir līdzena, un tad nolakoju ar grīdas laku.



Pēc lakas nožūšanas, grīdu vēlreiz noslīpēju. Uzstādīju grīdlīstes un nolakoju grīdu 2. reizi.


Sienu stūros uzstādīju iekšējos stūrīšus, lai ir smukāk noformētas dēļu salaiduma vietas.


12. Pirms pirmā pirts apmeklējuma ieklāju grīdas tepiķīti priekštelpā, lai nav slapjām kājām pa pliku grīdu jāstaigā, un izvietoju dažas mēbeles - beņķīšus. :)
Uz karsētavas griestiem ir sakārtotas bērzu slotas, lai žūst. Tās dod lielisku aromātu pirts priekštelpā, bet karsētavā ir jūtama melnalkšņa dēļu smarža.



Vēl atliek uzstādīt galdu, normālus solus sēdēšanai un drēbju pakaramo priekštelpā, taču pirts ir jau gatava pirmajam apmeklējumam.

Vieglu garu!

sestdiena, 2014. gada 25. oktobris

Pirts grīdas izbūve

Tuvojās mājas un pirts nodošanas ekspluatācijā termiņš. Tā kā mājā dzīvoju, un ir daudz maz izpildīti visi tās nodošanas ekspluatācijā nosacījumi, atliek turpināt ar pirts labiekārtošanas darbiem. Pirts būvniecība tika pārtraukta 2012. gadā, kad sāku būvēt māju.

Uz doto brīdi ir gatavs pirts karkass ar sienām, jumtu, durvīm, logiem un pagaidu dēļu grīdu ar spraugām, lai pirts baļķi vēdinātos. Nākamais solis, pirms tiek veikti turpmākie iekšdarbi, ir izbūvēt pirts grīdu.

1. Lai to veiktu, izvācu no pirts ārā visas mantas un iegādājos materiālu:

  • Preskartonu - izmantošanai kā pretvēja barjeru;
  • OSB grīdai 22mm biezumā;
  • Minerālvati 150mm biezumā;
  • Grīdas reģipsi, ieklāšanai pērtuvē;
  • PVA līmi;
  • Grīdas trapu mazgāšanās ūdeņu novadīšanai nosēdakā;
  • Flīzes, šuvotāju un sanitāro silikonu.
2. Grīdas konstrukcija ir koka karkass - sijas 50x150mm (h), kurām no apakšas pieskrūvēju collīgos dēļus, kuri pirms tam pildīja pagaidu grīdas funkciju. Tagad kalpos par plauktu preskartona ieklāšanai;




2. Preskartona griešanai ar ripzāģi izveidoju improvizētu darba galdu, jo loksnes ir lielas, un neveiklas darbības rezultātā tas var salūst.


Kad preskartons nepieciešamā apjomā un izmēros sazāģēts,  guldu to starp sijām. Gar malu tos pieķeru ar melnajām skrūvēm, lai ,samikršanas gadījumā, neviļņojas un kopā ar minerālvati neizveļas laukā. 


Savienojuma vietas starp plāksnēm salīmēju ar līmlenti, lai ir gaisnecaurlaidīgs savieojums.


3. Tiek sagriezta minerālvate nepieciešamajā izmērā un guldīta starp grīdas sijām. Virs akmens vates ieklāta tvaika plēve.


4. Uz grīdas sijām tiek guldīts OSB visā pirts platībā. Tas kalpos kā pamats pirts telpas flīzēm un priekštelpas grīdas dēļu ieklāšanai.


5. Tā kā pirts ir plānota slapjā, vienā stūrī tiek uzstādīts grīdas traps ūdens novadīšanai. Ar kroņurbi ir ērti izveidot nepieciešamā diametra atveri OSB un preskartona loksnēs trapa uzstādīšanai.


No trapa zemē tiek ieraksta d50 kanalizācijas caurule un tā sāvienota ar infiltrācijas aku pirts ūdeņiem.


Sākotnēji mēģināju pats  izveidot caurumu kanalizācijas grodā ar d10 urbi un kalta palīdzību, taču 1h darbs nesekmīgi. Saucu palīgā betona urbēju, kas izurba betona grodā d75 caurumu 10min laikā par 10 EUR. Pareiza tehnika ietaupa daudz laika. Kanalizācijas ievads betona grodā aizdarīts ar cementa javu, lai nepieļautu virszemes ūdeņu ieplūšanu sistēmā.


6. Karsētāvā virs OSB tiek skrūvēta grīdas reģipša 1. kārtā. Tad PVA līme un 2.grīdas reģipša kārta, lai varētu līmēt flīzes.
Pie grīdas reģipša uzstādīšanas palīdzēja draugs Ivars. Paldies viņam, jo grīdas reģipša loksnes, kaut arī ir mazāka izmēra -platums 600, tomēr smagas pārvietošanā, tāpēc papildus roku pāris noderēja.


Gar sienu tiek skrūvēts 150mm augstas reģipša loksnes, lai varētu noflīzēt arī sienas pie grīdas. Tādējādi karsētavas apdares dēļi nebūs pie pašas grīdas un netiks nevajadzīgi slapināti ar ūdeni pagarinot to kalpošanas ilgumu.


Spraugas ar starp reģipša plāsknēm aizpildīju ar Rotband, lai virsma ir līdzenāka un var ērtāk uzklāt hidroizolāciju.


7. Pirms hidroizolācijas uzklāšanas reģipsi nogruntēju, lai virsma nav putekļaina. Tad stūros iestrādāju hidroziolāciju un ielīmēju stikla šķiedras materiālu. Pēc stūru pabeigšanas nosmērēju visu grīdas virsmu ar hidroizolāciju un pārklāju to stiklašķiedras materiālu. Pēc 1. kārtas nožūšanas, uzklāju 2. hidroizolācijas kārtu.


8. Kad hidroizolācija nožuva līmēju grīdas flīzes ar elastīgo flīžu līmi.



Flīžu līmēšanas laikā naktīm temperatūra kritās līdz pat 0 grādiem. Tāpēc darbināju sildītāju, lai ir nepieciešamie +5 grādi flīžu līmes sacietēšanai.


Flīzes izšuvotas grīdas plaknē, bet stūros iestrādāts sanitārais silikons šuvojuma krāsā.


Grīda karsētavā gatava. Kārta pirts krāsns uzstādīšanai un pērtuves iekšējai apdarei.

svētdiena, 2014. gada 6. aprīlis

Termokamera

Pirms fasādes dekoratīvā ampetuma iestrādes, kad vēl ir "nosacīti" iespējams labot fasādes siltināšanas kļūdas,  paņēmu nomā termokameru. Kameru par labu cenu paņēmu uzņēmumā "Argus".
Fotografējot no ārpuses, taču īpašas kļūdas nevarēja redzēt, tikai siltinājuma dībeļus ar metāla naglu, kuri bija kā punktveida aukstuma tilti uz viendabīgi siltas fasādes.



Fotografējot no iekšpuses, aina pavērās daudz interesantāka. Aukstuma tilts pie ieejas  un terases durvīm tādēļ, ka nebija iestrādāta siltuma izolācija virs nesošo sienu pamatiem pirms grīdu betonēšanas. Tā rezultātā nesiltinātās vietas temperatūra ir par 10 grādiem Celsija zemākas nekā grīdai kopumā.

 

 
 

 Bilde pirms betona liešanas.

Ieteikums - iestrādāt vismaz 2cm biezu putuplasta plāksni virs pamatiem, lai tiktu novērsta to saskare ar  silto grīdu, izvairoties no aukstumtilta. Skatoties no šodienas viedokļa, iestrādātu vēl papildus 2cm putuplasta pa visu grīdas platību, tādējādi palielinot grīdas kopējo siltumpretestību un nepieļaujot apsekošanas rezultātā konstatētos trūkumus.

Bildēs skaidri redzams, ka nav blīvas gumijas apkārt veramiem plastikāta logiem un durvīm - būs jāpieregulē. Pie neveramām rūtīm problēmu nav.

 

Istabu stūros un pie pamatiem vēss, siltais gaiss netiek klāt.

 

Uzkāpjot 2. stāvā, konstatēju tikai vienu trūkumu, kur palielināta siltuma noplūde siltumizolāciju plākšņu šuvē, kura nepārklājās ne vienā no trim kārtām. Pieliekot roku klāt, jūtams siltums. Bez termokameras šo trūkumu nebūtu iespējams pamanīt.

 

Izkurināju krāsni un pēc pāris stundām pēc kuršanās beigām to nobildēju. Attēlos redzams, ka vairāk ir sasilusi apakšējā daļa, tieši tā vieta, kur kurās malka. Būs jāpadomā, kādu kurināšanas režīmu izvēlēties, lai vairāk uzsilst krāsns augšējā daļa.
Krāsns pamats betonēts atsevišķi - arī termotilts, taču bez tā nevar, jo krāsni uz siltās grīdas uz grunts nevar mūrēt, tās svars ap ~1500kg.

 

 

 

Iekša kurtuvē, tiešām karsts - virs 100 grādiem pēc Celsija.

 

Rezumē - termokamera laba lieta. Ir vērts izmantot uzreiz pēc siltināšanas darbiem, lai varētu novērtēt darbu kvalitāti, atklāt trūkumus konkrētās vietās un tos novērst.