trešdiena, 2013. gada 7. augusts

Siltās grīdas uz grunts betonēšana

Ir sācies atvaļinājums, kura laikā ir plāns sākt un pabeigt grīdas betonēšanu, lai var turpināt ar iekšsienu mūrēšanu un iekšējo komunikāciju izbūvi.

Un dienas aizgāja:
1. Mājas pamatos sabērtās smiltis ir sausas, tāpēc, kamēr raku kanalizāciju – ūdens sūknis strādāja visu dienu, un laistīju grīdu. Blietējot sausas – var tikai sacelt putekļus.

2. Salietās smiltis blietēju ar 90kg smago blieti. Gribēju ņemt 100kg, tomēr uz vajadzīgajām dienām tādu sarunāt nesanāca. Betonējot pamatus izmantoju 10cm platus dēļus, tāpēc labi redzēt uz pamatu sienām nepieciešamo līmeni katram grīdas slānim, jo 10cm biezumā ir jāber šķembas, un 10cm biezs būs putuplasta siltinājums. Smilts blietēšana padevās ātri, tāpēc atlikušajā dienas daļā savedu mājās 1/3 no nepieciešamā šķembas apjoma, kuras līdzināju un blietēju, iegūstot vēlamo līmeni.


3.Šķembu grābšana ar lāpstu un vešana mājā iekšā 28 grādu karstumā nav nekāda medusmaize, sarunāju palīgu. Kopā ar palīgu savedām altlikušos 2/3 no šķembu apjoma   Šķembas noblietējām. Pa dienu piegādātājs atveda 8m3 50mm biezu EPS100 putuplastu, armatūras sietu d3 ar 150mm acīm, plēvi  un 40maisus cementa sausā grīdas betona pagatavošanai.  


4. Darbojoties palīgam un viņa draugam savedām smilti ~3m3 – izlīdzinošais slānis starp šķembām un putuplastu. Tas ir nepieciešams, lai šķembas nesabojā siltinājumu un varētu iegūt daudzmaz līdzenu grīdu putuplasta ieklāšanai. Smiltis nolīdzinājām un ieskalojām starp šķembām. Salietās smiltis „špaktelējām” :), tas ir, līdzinājām – ar garu dēli vilkām pa grīdu krustu šķērsām katrai istabai – lai iegūtu līdzenu pamatni putuplasta guldīšanai.
Uz laistītām un līdzinātām smiltīm guldījām putuplasta pirmo kārtu. Kaut arī smilts ir salieta un sablietēta līdzinot – staigājot pa to, tomēr paliek pēdu nospiedumi – bedrītes un kalniņi, tāpēc pirms katras putuplasta rindas vajag novilkt pa smiltīm ar 1m garu dēli, lai nolīdzinātu pamatni. Pēc baltā putuplasta ieklāšanas telpas kļuva daudz gaišākas un mājīgākas, salīdzinot ar tumšajām smiltīm. Otro putuplasta kārtu likām perpendikulāri pirmajai.

5. Pabeidzu likt putuplastu. Pie sienas ar pienagloju 10cm augtsas un 2cm biezas putuplasta loksnes, lai grīdas betons nesaistās ar sienu, kā arī veic siltumizolācijas funkciju grīdlīstes stiprinājuma vietā. Kopā ar sievu uzklājām PE plēvi, lai betons nesatek spraugās starp putuplasta plāksnēm. Salikām armatūru. 


6. Dienas vakarā ieradās santehniķi 4 vīru sastāvā un 4 stundu laikā izveidoja piecus silto grūdu kontūrus 44m2 platībā. Uzstādīja caurules radiatoru pieslēgumiem (guļamistabās). It kā jau visās istabās varēja taisīt siltās grīdas, tomēr neliku to guļamistabās, jo negribu gulēt uz cirkulējoša ūdens - tāpēc tur ir radiatori. Izveidoja ūdens pieslēgumus virtuvei un vannas istabai, kā arī atstāji izvadus 2. stāva ūdens apgādes pieslēgšanai. Tika atvesti 8m3 grants no Vangažiem, frakcija 0-4, grīdu betonēšanai.  

7. Dienas vakarā ieradās grīdu betonētāji ar savu sūkni – betonmaisītāju un 3 stundu laikā sabetonēja 85m2 grīdas ar slāņa biezumu 7cm. Strādāja ātri un kvalitatīvi. Pēc grīdas betonēšanas pāri palika ap 2m3 grants un 10 maisi cementa. Tagad jādomā, kur tos izmantot, jo cementam ir īss realizācijas termiņš.

8. No rīta kārtīgi nolēju grīdas un pārklāju ar gāzbetona bloku iepakojuma plēvi, lai ūdens lielajā karstumā +30 neiztvaiko. Pluss lielajam karstuma ir tāds, ka grīdā esošais cements ātri izreaģēs un betons iegūs nepieciešamo stiprību ātrāk, nekā, ja ārā būtu tikai +20 grādi.


 Grīda gatava!

Ja ir kādi jautājumi, komentāri - droši, rakstat!

44 komentāri:

  1. Paldies par labu vārdu. Šāds progress prasa daudz laika un spēka ieguldījuma - sava veida hobijs, kam vienmēr laiks atradīsies :).

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. sveiks vai varam sazinaties..?

      Dzēst
    2. Droši!
      To var darīt izmantojot lapas labajā pusē formu "Sazināties ar mani".

      Dzēst
  2. Kāda jēga no armatūras sieta, ja to neliki uz distanceriem? Reāli tagad armatūras ir apakšā betonam un jēgas no armēšanas īsti nav, armatūras siets kalpoja tikai kā distanceris siltajām grīdām lai santehniķiem ērtāk pievilkt apsildāmo grīdu caurulītes ar savilcēm. Turklāt virs apsildāmās grīdas nevajadzētu likt betonu virsū vairāk par 4 cm jo betonam ir liela siltumpretestība un var veidoties zebra no caurulēm uz grīdas.līdz ar to puse betona apakšā caurulēm un sietam un puse virs un viss būtu lieliski. Vai arī bildēs to nevar redzēt bet tā ir darīts?

    AtbildētDzēst
  3. Betonam siltuma pretestība 20x mazāka nekā putuplastam, tas nozīmē, ka lielāki siltuma zudumi būs telpas pusē, nevis uz putuplasta. Par armatūru, distancerus neliku jo:
    caurulītes, betona sablīvēšanas laikā, arhimēda spēka ietekmē ceļas uz augšu līdzi ceļot arī piesieto armatūru, tādējādi zem armatūras tiek izveidots betona aizsargslānis. Pamēģini šādu eksperimentu: ieliec tukšā spainī cietu plastmasas bumbiņu (5cm diametrā), kas ir pildita ar gaisu. Tad spainī ber slāņiem mitras smiltis (pa 10cm) un blietē ar brusas galu. Kad spainis pilns, roc vaļā, un redzēsi, ka bumbiņa vairs nebūs spaiņa dibenā, bet gan augstāk.
    Gadījmā bez caurulītēm, armatūra nebūs uzcelta tik augstu, vismaz 4mm - tāds maksimālais grauda lielums grantī, jo sablīvēšanās laikā smalkākās daļinas iespiežas starp lielākām.

    AtbildētDzēst
  4. Andris L ir malacītis ar zelta rokām:)

    AtbildētDzēst
  5. Paldies par novērojumu :). Atvaļinājums ir īss, jāpagūst daudz. Tomēr tāpat visu, ko biju ieplānojis, neizdarīju.

    AtbildētDzēst
  6. Un tomēr, kāda tad jēga no armatūras?

    AtbildētDzēst
  7. Sveiki,
    Nenoliedzami, 20mm distanceri armatūrai vietās, kur nav silto grīdu cauruļu, būtu laikā, jo palielinātu betona aizsargārtu zem armatūras režģa no 4mm līdz 20mm. Taču, tā kā sausajam betonam tika likta klāt plastmasas fibra, armatūra ir papildus grīdas izturības palielināšanai - "drošībai". :)
    Varēja arī nelikt - ietaupītu 25 LVL.

    AtbildētDzēst
  8. Sveiks!

    Baigi labs rakstu kopums tev sanācis, Paldies! .. cik saprotu viss notiek Salaspils tuvumā .. vai tuvāka vieta no kurienes atvest granti nav? ... cik zinu "Cederos" ir karjers, vai arī tur nebija pieejama tev vajadzīgā grants .. ceļš noteikti sanāktu lētāk nekā no Vangažiem. Bet jebkurā gadījumā ļoti interesanti bija palasīt, gaidīšu nākošos rakstus :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sveiks.
      Iespējams, ka ir kāda tuvāka vieta no kurienes atvest granti. Ņēmu no Vangažiem, jo tā ieteica grīdas betonētajs, tāpēc negribēju kaut ko eksperimentēt un meklēt piedzīvojumus. Grants krava 8m3 apjomā man izmaksāja 80LVL, iespējams kaut ko varētu ieekonomēt uz ceļa rēķina, bet ne man bija laiks ne zināšanas, kur meklēt. Tā kā dārgākais piegādes piedāvājums bija ap 100 LVL, tad izvēlētais variants man likās samērā pieņemams.

      Dzēst
  9. Kā tie betonētāji ielēja grīdu 1 plaknē bez vaduām?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Betons netika ieliets, bet iepumpēts grants cementa maisījums ar konsistenci – mitra zeme, to var redzēt 3.bildē no beigām. Uz palodzēm (kuras ir līmenī) tik uzstādīts nivelieris. Un tad ar stampai līdzīgu instrumentu strādnieki katrā istabā „iestampāja” vairākas augstuma atzīmes. Tad ar 2m garu alumīnija latu betonētājs līdzināja uz grīdas sapumpēto betona masu saskaņā ar nivelietām augstuma atzīmēm. Kur trūka līdz līmenim, tur piemeta klāt betonu un pielīdzināja, kur bija par daudz, norīvēja.

      Dzēst
  10. Jautājums par apkures pieslēgumu - vai ir iespējams redzēt kāda ir pieslēguma shēma starp katlu - radiatoriem, siltajām grīdām un karsto ūdeni. Man te veikalā apsaites mezglus vien uz 1500Ls salika šādam pašam risinājumam - kontūri, atdalītāji, jaukšanas mezgli. Nevaru saprast vai tiešām to visu vajag.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Labdien, Diemžēl nevaru komentēt, vai 1500LVL var iekļauties ar apsaistes mezgiem, jo neesmu santehniķis un apkures speciālists. Tas jau jāskatās pēc fakta un meistara pieredzes - vairāk pieredzes, jo vienkāršāku sistēmu var izveidot, taču ir robeža, zem kuras lētāk nevar. Risinājums un ceļš ko pats iešu - apjautāšos cenu materiāliem un darbam savas mājas apkures sistēmas saslēgšanai un palaišanai vairākiem meistariem. Taisnība būs kaut kur pa vidu.

      Dzēst
    2. Tātad sanāk šobrīd ir ievilkti gali un iedomātā katlutelpā izvilki izvadi, bez jebkādas katlumājas shēmas?

      Dzēst
    3. Tieši tā, izdarīts pats minimums, lai varētu veikt grīdas betonēšanas darbus. Lai būtu korekta tāmēšana un izbūve apkures sistēmai ir nepieciešams:
      1. Izbūvēta katlu telpa - visas sienas.
      2 Izvēlēts apkures katls (granulu ar tvertni) un kombinētais ūdens boileris (horizontāls/vertikāls).
      3. Izvietotas iekārtas (katls, boileris, ūdens sūknis, cirkulācijas sūkņi, utt...) katlutelpā uz grīdas un uz sienām.

      Un kad bilde skaidra, tad var ķerties pie cauruļu trašu plānošanas un apsaistes materiālu rēķināšanas.
      Darīt šo lietu uz papīra (bez konkrētas vietas) es neredzu jēgu (tāpāt būs jāpārskaita dzīvē), jo pretī jābūt konkrētam meistaram ar savu sistēmas un elementu izvietojuma redzējumu. Taču ja ir laiks trenēties, tad kāpēc ne!

      Dzēst
  11. Vai nebija viegāk betonēt,pirms putiķa.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. :) vieglāk - ir ja citi strādā.
      Savā mājas būvniecībs procesā daru darbus, ko pats varu izdarīt bez speciālām zināšanām un pieredzi. Palīgus pieaicinu tajās lietās, kuras pats nemāku, negribu riskēt ar kvalitāti, vai personīgā laika patērīņš būs nesamērojams ar paredzamo rezultātu.
      Grīdu gadījumā, vedu šķembas pats, tas nekas nav sarežģīts, ja nepatiks var labo. Grīdu betonēt ir jāmāk un pārtaisīšana ir papildus izdevumi.

      Dzēst
  12. Citāts:
    > It kā jau visās istabās varēja taisīt siltās grīdas,
    > tomēr neliku to guļamistabās, jo negribu gulēt
    > uz cirkulējoša ūdens - tāpēc tur ir radiatori.

    Kāpēc tāda nepatika pret cirkulējošu ūdeni? Ja saistībā ar āderēm, tad ir lasīts, ka āderes un ūdens esamība ir tikai daļēji saistītas. Ja atmiņa neviļ, tad varot būt ādere bez ūdens. No tā izriet, ka ūdens mākslīga pievilkšana nerada āderi un tās negatīvās sekas. Nekādā gadījumā neesmu speciālists šajās lietās - tas tik tā, pārdomas…

    Ja nu tiešām nepatīk tas ūdens, tad varbūt ir iespējams ieplānot, kur stāvēs gulta, un tur nelikt siltumtrubas? Jebšu tad siltās grīdas platība būtu pārāk maza, lai būtu komfortabli?

    Radiatoru trubas, cik no bildēm saprotu, iebūvētas sienā? T.i., radiatori stiprināsies pie sienas, nevis uz grīdas?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Nav nepatikas pret cirkulējošo ūdeni, tikai māņticība sajūtu līmenī. :) Ir vienkāršāk nelikt ūdens caurules zem gultas, lai nav jādomā, par to vai ir vai nav un cik liela ir āderes ietekme.
      Silto grīdu variantā ir iespējams ieplānot "korektu" cauruļu izvietojumu, taču jārēķinās ar to, ka nākotnē būs remonti un mēbeļu pārbīdes, kā rezultātā, gulta var mainīt savu sākotnēji ieplānoto atrašanās vietu.
      Radiatoru apkures caurules ir iebetonētas grīdā, tikai vertikālā daļa ir sienā. Radiators stiprinās pie sienas, skat.: http://gimenesmaja.blogspot.com/2013/11/centralapkures-granulu-apkures-katla.html.

      Dzēst
    2. Nu ja pie sienas, tad vēl OK. Mums vienā dzīvoklī stiprinājās uz trubām, kas nāca no grīdas - grīdas kopšana tādā variantā nebija tā ērtākā. Par palodzēm, cerams, zini, ka pārāk platas virs radiatoriem nedrīkst likt?

      Dzēst
    3. Tas gan, būvējot sev, vienmēr jādomā, lai pēc tam ir ērti ekspluatēt un dzīvot.
      Par tām palodzēm, vai domā, ka radiatoru siltajam gaisam ir jāapsilda logu stikls, lai tas nerasotu? Man liekas, ka mūsdienu siltumnoturīgajiem div- pakešu logu stikliem tas vairs nav tik aktuāli.

      Dzēst
    4. Vai nu jāapsilda, vai vienkārši jābūt gaisa kustībai, precīzi nepateikšu. Lasīts tik, ka pārāk platas palodzes var izraisīt problēmas. Var jau būt, ka pārāk sakāpināti uztveru logu svīšanu, jo pašu šobrīd nomoka tā problēma bez kāda reālistiska iespējama risinājuma.

      Dzēst
    5. Starp citu, kaut kādi aizkari, žalūzijas arī plānojas? Līdz grīdai vai +/- līdz palodzei? Šito arī der saplānot, izvēloties palodzes.

      Dzēst
    6. Palodzes varētu būt 20cm platas, tas ir, 5cm pārkare. Aizkariem tāds risinājums nekaitēs.
      Par to logu svīšanu - novērs paaugstināta telpas mitruma vai arī logu stikla temperatūras pazemināšanās faktoru, un rūtis vairs nesvīdis. :)

      Dzēst
    7. Jā, viegli teikt - izdari to, izdari šito :)
      Faktiski ar "parastajiem" logiem problēmu nav - tie gan svīst, bet tikai tādā mazā joslā gar stikla malu. Problēmas ir ar durvīm+logu uz terasi, tur stikli ir slapji visā platībā.
      Mitrums 55-60 % - nav maz, bet nav arī tik daudz, lai būtu jādomā par piespiedu sausināšanu.
      Ir idejas, kā novērst logu stikla temperatūras pazemināšanos? Pieņemot, ka mainīt stiklus nav vēlmes (šķiet, tas varētu būt dārgs pasākums). Stikla temperatūra šobrīd apakšējā daļā ap 11°C, augšdaļā ap 14°C, telpā ap 22°C. Likt pie stikla 1kW sildītāju-pūtēju galīgi negribas.

      Dzēst
    8. Gaiss 22 grādu temperatūrā un 60% mitruma 1m3 satur 12g ūdens . Šāds ūdens daudzums sāks izkrist (rasot) jau pie 14 grādiem celsija, kas tev arī notiek. Tāpēc ieteikumi paliek nemainīgi, un ne tāpēc, ka pateikt ir viegli, bet tikai tāpēc, ka citu nav. Fiziku nepiemānīsi.
      Lētākais risinājums ir samazināt gaisa mitrumu telpā līdz 40-45% (kas arvien ir labi), lai pie +11 tavi logu stikli paliktu sausi.

      Dzēst
  13. Slapjš ir kā pie 22 grādiem, tā arī pie 17-18 grādiem telpā. Kā tad varētu samazināt to mitrumu? Lētie mitruma savācēji atkrīt (ir lasīts, ka ne vella viņi nesausina), pārmērīgi vēdināt arī nešķiet prātīgi.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Kāreiz vēdināt ir visprātīgākais. Papildus gaisa mitruma samazināšanai saņem bonusu - svaigs gaiss. :) 90% no apkurānāmās telpās mītošiem cīnās pret sauso gaisu, lietojot gaisa mitrinātājus, ziemas periodā. Pastāsti, ar kādām metodēm tu papildus mitrini gaisu, ka relatīvais gaisa mitrums telpā ir 60% un neklūst mazāks?

      Dzēst
    2. Šad tad jau pavēdināt vajag, par to nestrīdos, bet šķiet, ka te būtu jāvēdina nepārtraukti, lai mazinātu to svīšanu. Un arī tad nav garantijas, ka tas līdzētu vairāk kā uz 10 minūtēm. Aukstāks gan būtu…

      Neko tādu nedarām, lai mitrinātu. Nav tā, ka par 60% nekļūst mazāks - tipiski ir 55-60 % robežās, reizēm ir sanācis redzēt 52% uz neilgu laiku. Varbūt pie vainas tas, ka māja maza. Apkure - kamīnkrāsns (kas, starp citu, pati par sevi nodrošina to, ka gaisa pieplūde no āra ir - tas tā, par vēdināšanu runājot). Nezinu, varbūt arī ārā klimats mitrāks nekā citur?

      Dzēst
    3. Manuprāt nekas cits neatliek kā vairāk kurināt (lai siltāka logu stikla virsma un kompensējas siltuma zudumi vēdināšanas procesā) un vairāk vēdināt. Tad papildus izmaksas ir tikai malka.
      Vēl var pamēģināt aizvērt āra gaisa padevi kamīnkrāsnij, lai tā kurināmā sadedzināšanai izmanto telpas gaisu. Tādā veidā nodrošināsi regulāru telpas gaisa apmaiņu (lasīt, sausināšanu) un svaiga gaisa pieplūdi, kas no āra nāk ar mazu ūdens tvaika daudzumu.

      Dzēst
    4. Nav tai kamīnkrāsnij nekādas āra gaisa padeves, ja nu vienīgi caur skursteni var mēģināt ieraut gaisu :)

      Par stikla virsmas temperatūru grūti tā spriest, vai kurināšana to baigi ietekmē. Manuprāt, drīzāk sanāks tā, ka telpā būs +30°C un uz augšu, bet stikla virsma tāpat daudz siltāka nepaliks, līdz ar to stikli būs vēl slapjāki. Jo vairāk tā temepratūru starpība attālinās no 8-9 grādiem, jo slapjāki būs stikli. Vēl tiem stikliem priekšā ir aizkari, līdz ar to ir ierobežota gaisa piekļuve no telpas. Dzīvot bez aizkariem - tāds variants atkrīt. Jā, starp citu, bieža papildus vēdināšana arī rezultēsies caurvējos un kontrastainā temperatūrā, kas var atspēlēties uz veselību…

      Te drīzāk jādomā lokālāk, kā to stiklu virsmas temperatūru paaugstināt, neko citu būtiski nemainot. Bija doma sildīt loga apakšējo daļu, cerot, ka tādā veidā varētu izsildīt logu arī uz augšu, bet izskatās, ka tas nestrādās. Vēl jāsaprot, vai pietiktu ar stikla sildīšanu pa perimetru. Ja pietiktu, tad uz ziemu to arī jādara…

      Dzēst
  14. Vai neizskatījāt variantu zem putoplasta betonēt t.s. melno grīdu? Daudz kur tas rakstīts un apspriests, ka tā vajag, pamatojot to ar to, ka līdz minimumam tiek samazināts grīdas sēšanās risks. It īpaši to iesaka darīt gadījumos, kad tiek veidota zemgrīdas apkure. Jautāju, jo pats šobrīd esmu nonācis līdz šim etapam.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Sveiki,
      Grīdas sēšanas risku būtiski samazina grunts blietēšana, nevis betona slānis. Manuprāt, melnā grīda atvieglo darbus mājas iekšienē pirms pamata grīdas ieliešanas, jo nav jāmīcās pa smiltīm.

      Dzēst
  15. Labdien, cik noprotu silto grīdu platība bija 85 m2. cik tas viss izmaksāja ( izejmateriāli), neskaitot krāsni, sūkņus utt. tikai pašas grīdas?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Silto grīdu izbūve - darbs ar materiāliem, tai skaitā, siltās grīdas caurulītēm 45m5 platībā, izmaksāja ap 1500 LVL. Skat: http://gimenesmaja.blogspot.com/2015/01/majas-izmaksu-apkopojums.htm

      Dzēst
  16. Labdien, ar lielu interesi lasu Jūsu rakstīto un paveikto!
    skatos, ka siltumizolācijai izmantojat "parasto" putuplastu, vai prātīgāk / labāķ nebija izmantot tā saucamo ekstrudēto putuplastu kas tieši paredzēts grīdas izbūvei?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Labdien Kaspar,
      Pareizi sakāt, ka materiāli ir jāizmanto tam paredzētajā veidā un vietā. XPS putuplastam ir gan lielāka spiedes izturība, gan mazāka ūdensuzsūce salīdzinot ar grīdās siltināšanai izmantoto EPS100. Putuplasta siltinājums grīdai ir paredzēts pret siltuma aizplūšanu, jo ūdens zem grīdas ir tikai kapilāra veidā, un spiedes izturība EPS100 ir pietiekoša grīdas slodzes pārnešanai uz grunti. Tāpēc ja nauda atļauj, kāpēc nelikt XPS putuplastu EPS100 vietā? Labāk no tā būs būvmateriālu pārdevējam un bankai, kas izsniedz kredītu. :) Grīda tik un tā no tā siltāka nekļūs pie vienāda siltinājuma biezuma.

      Dzēst
  17. Labdien, Vai varat nosaukt santehnikas meistaru un grīdas betonētāju kontaktus, kas veica darbus? Cik noprotu atsauksmes par izdarīto darbu ir pozitīvas. Labi zināt labus meistarus

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Labdien,
      Par darbu sūdzību nav, kontakti arī. Tā kā darbi tika veikti 2013.gadā, tad tik veci kontakti nav saglabājušeies un nevaru Jums īdzēt.

      Dzēst
  18. Jautājums, cik daudz zemes augligā kārta jānorok? Vai pietiks norakt tikai velēnus un atstāt tumšo zemi?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Iesaku mājas laukumā un kādus 5m attālumā no mājas jau pašā sākumā norakt melnzemi līdz neorganizskai gruntij. Biezums kā kurā vietā sākot no 0,2m līdz pat 0,6m. Vēlāk nostumto melnzemi varēs izlīdzināt pēc nepieciešamības un tas būs lētāk nekā vēlāk pirkt melnzemi apzaļumošanai.
      Parasti apaksā zem melnzemes ir smilts, mālsmilts kas nav melna, bet gan maksimāli tumši brūna.

      Dzēst