Mājas projekta korekcijas

Pavasaris jau tuvojās beigām, taču būvniecību neuzsāku. Problēma bija ar piebraucamo ceļu – tā nebija. Pagaidu variants tika izveidots vasaras vidū/beigās. Pa šo laiku pārskatot TP iekļauto pirmā stāva plānojumu, saskatīju būtisku trūkumu: ienākot mājā uzreiz ir guļamistabas durvis. Mīnuss, jo jaunā paaudze varētu traucēt miegu, kad pārradīsies vēlu (naktī) mājās. Šis jautājums tika apspriests building.lv forumā, paldies visiem par atsaucību un risinājuma idejām.

Diskusiju rezultātā, tapa skaidrs jaunais plānojums.

Jaunā plānojuma priekšrocības salīdzinot ar veco variantu:

• Pēc ienākšanas mājā varēs uzreiz tikt virtuvē un ienest mantas, nevis iet garo ceļu gar guļamistabām un tad caur koridoru;
• Kamīnkrāsns būs tuvāk atpūtas zonai viesistabā, nevis virtuvei - ērtāk baudīt dzīvu uguni.

Iekšējo telpu funkcionālais izkārtojums ir skaidrs, un attiecīgi tika koriģēts pamatu plāns:

• Tika mainīts ieejas nišas izvietojums;
• Pamatu ģeometriskie izmēri tika pielāgoti plānotajam gāzbetona bloka platumam 24cm (Texoblok, uz to brīdi bija lētākais tirgū, iepriekš bija 30cm Aeroc), tā lai būvējot katrā rindā varētu izmantot tikai veselos un pusblokus samazinot atgriezumu apjomu.

Apspriežot pamatu būvniecības tēmu ar draugiem, nonācām pie secinājuma, ka betonēt zemes veidnī nebūtu prāta darbs, jo:

• Būtu neiespējami noblietēt šķembas tranšejas apakšā bez tranšejas sānu malas grunts nogruvuma;
• Lejot betonu tranšejā, tas sajauktos ar tranšejas sānu grunti, tādējādi samazinot betona projektēto stiprību.

Argumenti pamatoti, tāpēc nācās koriģēt pamatu risinājumu un darba veikšanas plānu. Mēģināju minimāli atkāpties no Tehniskā projekta , idejas par dobo bloku izmantošanas un nesadārdzinot izbūvi, tapa sekojošs pamatu variants:

Galvenās korekcijas:

• Ir izveidota pamatu pēda, jo tika samazināts pamatu sienas platums līdz 25cm (TP bija 30cm). Spiediens no pamata ar samazināto platumu  bija uz robežas ar grunts nestspēju. Paplašinātā pēda ļauj izvēlēties arī blīvāku sienas materiālu par gāzbetonu.
• Apakšējā pamatu armatūras aptvere ir nomainīta uz 4 armatūras stiegrām vienā līmenī, ka sasieta savā starpā;
• Dobie betona bloki tiek mūrēti tikai pirms 2 pēdējām betonēšanas kārtām un tikai uz pamatu stūriem, lai būtu ērtāk uzstādīt veidņus;
• Betonēšana notiek 40cm augstos dēļu veidņos:
• Šāda pieeja samazina kokmateriālu patēriņu un paaugstina to izmantošanas efektivitāti;
• Vienai kārtai nepieciešams ap 6m3 betona, ko var atvest betona maisītājs ar sūkni 1 reizē.

Jaunais bloku risinājums ir dārgāks nekā sākotnējais, tomēr arvien lētāks nekā TP iekļautais.

Plāns gatavs – jārealizē.

Pirts ārējā apdare

Sniegotā 2011-2012. gada ziema ir pagājusi, pirtiņa godam nostāvējusi. Lielā mitruma un siltā laika dēļ (sniegs un sals parādījās tikai pēc jaunā gada), baļķi vietām sazilēja. Ar šo kaiti būs jātiek galā kad kļūs siltāk.

Pavasarī iestājoties siltākam laikam, darbi ap pirtiņu tika turpināti. Ar elektriskā ķēdes zāģa palīdzību tika apzāģēti brusu izvirzījumi apmēram 45-60 grādu leņķī, tā lai veidotu taisnu līniju. Tad vairs nav asu stūru, kuras var potenciāli radīt nevēlamus galvas sasitumus un traumas. Drošība būvlaukumā pirmajā vietā! Pirts brusu skaldne tika rupji noslīpēta ar 80 numura smilšpapīru, lai nedaudz tiktu vaļā no zilējuma un arī samazinātu krāsas patēriņu pirtiņu krāsojot.

Pirms ķerties pie sienu krāsošanas strādāšanas ērtības dēļ, tika nolemts vispirms izveidot terasi. Tā kā vainagsijas brusa, uz kuras balstās terases dēļi, ir pakļauta nokrišņu nelabvēlīgai iedarbībai, tā tika bagātīgi piesūcināta ar pernicu ūdens uzsūces samazināšanai. Tad pārklāta ar Erlitu pret bioloģiskiem bojājumiem. Ēvelēti terases dēļi 32mm biezumā ar noapaļotām malām ņemti tuvējā zāģētuvē. Zāģētavas īpašnieks uzzinot, ka meklēju terases dēļus, piedāvāja man dēļus ar gropētu virsmu, un bija pārsteigts, ka meklēju gludos. Gludajiem nav gropju, un tas ir pluss, jo gropēs sakrājas zeme, netīrumi, ūdens, kas paātrina dēļu nolietošanos. Dēļi pirms uzstādīšanas tika sagarumoti, un to gali piesūcināti ar pernicu, un tad pārklāti vienā kārtā ar Erlitu.

Pēc dēļu montāžas, terase tika pārklāti ar terases eļļu.

Pirku K-Rautā, dārga, taču paņēmu, jo bija ievērojama atlaide. Klāju 2 kārtās, cerams, ka labi turēs līdz nākamajai pārkrāsošanai pēc 3 gadiem.

Sākotnēji bija iecere pirts krāsu kompozīciju veidot tādu, ka jumta apdares dēļi būs dzeltenā krāsā, bet sienas un spāres pīlādža brūnā krāsā. Spāru krāsošanai nopirku poļu ražojuma krāsu kokam ar vasku. Iegūtais rezultāts pārsteidza, jo spāres bija koši oranžā krāsā. Taču pirti tik košu vairs negribēju, gribēju kaut ko tumšāku. Sieva par mani smējās un teica, ka būs nevis pirts, bet ziemassvētku eglīte no krāsu pārbagātības.

Šogad pavasarī, gatavojoties pirts krāsošanai izrādījās, ka poļu krāsu Latvijā vairs netiek tirgota un izvēle krita uz Latvijas ražojumu: Rīgas laku un krāsu rūpnīcas „Tekstūrdekoru” ar toni pīlādzis. Cena pieņemama, iesūcas kokā  neveidojot plēvīti, ar antiseptiskām īpašībām, sedzoša un jāatbalsta Latvijas ražotājs. Pārējos labumus par šo krāsu var izlasīt ražotāja reklāmas bukletā.

Uzklāju uz dēļa gabala, un pieliku klāt pie spāres. Izrādījās, ka „Tekstūrdekora” pīlādzis ir tumšāks par poļu pīlādzi... Morāle, dažādu ražotāju krāsu interpretācija būtiski atšķiras. Taču tā kā nopirku 20l krāsas, nācās tik krāsot.

Pirms krāsošanas frēzbaļķu brusu galus un kaķējuma vietas piesūcināju ar pernicu, lai mazāk uzsūc ūdeni.

Durvju un logu aplodām nopirku ēvelētus  100x20 dēļus ar noapaļotām malām veikalā „Depo”. Gatavās profilētās aplodas bija max 10mm biezas un izmantošanai āra apstākļos likās nepiemēroti smalkas.

Tekņu stiprinājumus nācās pasūtīt pa jaunu, jo tie, kurus nopirku gadu atpakaļ bija par īsu un nederēja. Ar problēmu vērsos veikalā „Iļģuciems”, kur pirku jumta segumu ar noteku komplektu. Veikala darbiniece nāca pretī un piedāvāja samainīt jau nopirktos (gadu atpakaļ) stiprinājumus pret citiem man vajadzīgajiem āķiem bez papildus maksas. Visu cieņu par šādu servisu!

Ārējā apdare ir pabeigta. Iekšējā, visticamāk, tiks turpināta pēc mājas būvniecības pabeigšanas.

P.S. aprakstot būvniecības procesu, nākas secināt, ka bez citu cilvēku atsaucības un palīdzības darbi neietu uz priekšu tik raiti kā gribētos un tiek aiztaupīts milzum daudz nevajadzīgu rūpju.

Mājas pamatu risinājumi

Plānojot būvniecību uz 2012. gada, pavasari sarēķināju iespējamās pamatu izmaksas, lai zinātu, kāda nauda summa būs nepieciešama. Aprēķinam izmantoju TP iekļautā pamatu risinājuma parametrus.

Pamati dzelzsbetona, kopējais garums 62m, platums ir ņemts 30cm, jo biju plānojis zemi rakt ar rokām, un gatavajā zemes veidnī (augstums 0.8m+0.2m šķembas) arī veikt pamatu betonēšanu,  virszemes daļu dēļu veidņos 0.6m augstumā. Līdzīgi kā buildart.lv mājas lapā iekļautajā variantā racionālo mezglu sadaļā. Izmantojot šādu darbu tehnoloģiju, plānotās pamatu izmaksas sastādītu 2211.40 LVL materiālos, jo darbus veiktu saviem spēkiem.

Bija ziema, laiks pietiekošs pirms darbu sākuma, prātoju un rēķināju iespējamos darbu veikšanas optimizācijas (salētināšanas vienkāršošanas) variantus tehniskajā projektā iekļautajam pamatu risinājumu.

Prātošanas rezultātā iegūtie rezultāti:

1. Samazināju virszemes daļas platumu līdz 25cm.
Plānoju būvēt no 25cm bieziem (projektā bija 30cm Aeroc) gāzbetona blokiem. Gāzbetona bloka cena ar mūrēšanu ir dārgāka, nekā vates cena ar līmēšanu, izlēmu par labu plānākam blokam, bet biezākam vates slānim. Sienas bloku biezumu samazināju, jo gāzbetons jebkura gadījumā ir jāsiltina, jautājums ir tikai, ar cik biezu siltinājumu. Vates noturēšanai pie sienas pamats nav nepieciešams. Samazinot platumu ieekonomēju betonu.

 

 2. Virspamatu risinājums no keramzītbetona betona blokiem.
Pamatu zemes daļa tiek betonēta zemes veidnī, bet virszemes daļa tiek nomainīta uz 5Mpa keramzītbetona blokiem.

Plusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Materiālos sanāk lētāk, jo nav jāpērk dēļi, un jāklapē veidņi.
• Vienkāršāka darbu izpildes tehnoloģija. Nav jāmokās ar virszemes daļas betonēšanu, jo neesmu būvnieks un veidņi man liekas par sarežģītu. Sievas brālis Raivis solīja palīdzēt uzmūrēt stūrus. Mūrēt blokus starp izveidotiem stūriem saviem spēkiem man vairs nelikās neiespējamā misija.

Mīnusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Apbūves gabalā ir augsts gruntsūdens līmenis: -0.1m no zemes līmeņa (pavasaros). Ir nepieciešama kārtīga hidroizolācija, kas sadārdzina pasākuma un rada papildus riska faktoru mājas ekspluatācijai nākotnē.

Neskatoties uz to, ka ir iespēja ieekonomēt izmantojot keramzītbetona blokus, tomēr ar pamatiem riskēt nav izdevīgi, gadījumā, ja tos nāktos remontēt nākotnē. Pamatiem domāts betons, īpaši, ja būvēšanās notiek mitrā vietā.

3. Virspamatu risinājums no dobajiem betona blokiem.

Pamatu zemes daļa tiek betonēta zemes veidnī, bet virszemes daļai tiek izmantoti dobie betona bloki. Pēc bloku uzmūrēšanas 3 rindu augstumā tiek iepildīts betons, un, tam sacietējot, tiek izveidots „monolīts” pamats.

Plusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Materiālos sanāk lētāk, jo nav jāpērk dēļi, un jāklapē veidņi.
• Vienkāršāka darbu izpildes tehnoloģija. Nav jāmokās ar virszemes daļas betonēšanu, jo neesmu būvnieks un veidņi man liekas par sarežģītu. Sievas brālis Raivis solīja palīdzēt uzmūrēt stūrus. Mūrēt blokus starp izveidotiem stūriem saviem spēkiem man vairs nelikās neiespējamā misija.

Mīnusi salīdzinot ar TP risinājumu: 

• Nav.

4. Seklā pamatu lenta.

Neizsīkstošajos interneta resursos, plašajā Krievzemes lapu jūrā atradu risinājumu ar nosaukumu – seklā pamatu lenta.

Līdzigs pamatu risinājums ir realizēts Jāņa blogā salmunmali.lv. Ideja, ir tāda, ka tiek betonēts stingrs pamats -dzelzsbetona rāmis, kurš balstās tieši uz grunts, vai arī ir nelielā iedziļinājuma, virs plānotā grunts sasaluma dziļuma. Ja notiek grunts kūkumošanās, tad pamats kustās kopā ar grunti – ziemā/pavasarī paceļas zemei sasalstot, bet pavasaros atgriežas sākuma stāvoklī. Sienas neplaisā, jo pamatam ir liels stingrums.

Plusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Ir lētāki, jo samazinās 2 reizes betona patēriņš salīdzinot ar iedziļināto pamatu risinājumu. Daļa no pamatu augstuma tiek aizstāta ar šķembām. Šķembu m3 materiāla un tā iestrādes cena ir mazāka par betona cenu;
• Minimāli zemes darbi – tikai melnzemes noņemšana;

Mīnusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Palielināts armatūras patēriņš, jo pamatiem nepieciešams papildus stingrums;
• Nepieciešams pamatu noturības pārrēķins, jāalgo konstruktors;
• Latvijā esošiem konstruktoriem trūkst pieredzes šādu risinājumu izstrādē, varbūt esmu slikti meklējis, vai arī man nepaveicās.

Manā gadījumā pēc noraktās melnzemes, pamatu platībā tika savesta un nolīdzināta smilts 0.7 līdz 0.3m augstumā, tāpēc bažas radīja pamatu nevienmērīga sēšanās pēc galīgās smilšu noblietēšanas pastāvīgās slodzes apstākļos. Saplaisājušu gāzbetona māju negribu.

5. Pamatu lenta, kas balstīta uz zemē ieraktiem grodiem. 

Idejas autors ir Ivars Brikmanis. Tehnoloģija: pamatu betona lenta 0,5m augstumā tiek piebetonēta un balstīta uz zemē ieraktiem dzelzsbetona aku grodiem kā sija.

            

Plusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Zemāka cena;
• Mazāki zemes darbi, vienkāršāka darbu izpildes tehnoloģija – nav jābetonē pazemes daļa, ir jāierok grodi līmenī.

Mīnusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Netradicionāls risinājums salīdzinot ar lentu, grūti pieņemt psiholoģiski;
• Bažas par betona grodu noturību/izturību zemē.

6. Pamatu lenta, kas balstīta uz zemē betonētiem stabiem.

 

Risinājums līdzīgs grodu variantam, bet grodu vietā tiek izmantoti betona stabi, kuri ir betonēti zemes urbumos.

Šāda tipa pamati plaši tiek izmantoti Lietuvā. Un zinot Lietuviešu pieeju izmaksu samazināšanai, varu dot 99% garantiju, ka tie ir lētāki, nekā tradicionālie dziļās iebūves lentveida pamati, dziļaķ nekā sasalst grunts.

Plusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Zemāka cena;Mazāki zemes darbi;
• Vienkāršāka darbu izpildes tehnoloģija – pazemes daļā nav jāveidņo, betons tiek pildīt izurbtos caurumos.

Mīnusi salīdzinot ar TP risinājumu:

• Nav.

Iesaku jaunajiem būvētājiem pirms pieņemt lēmumu par tehniskajā projektā iekļaujamo pamatu variantu izvērtēt šo pamatu risinājumu. 

Ja ir iespējams par lētāku cenu iegūt tādu pašu kvalitāti kā pamatu lentai. Rodas jautājums – kāpēc maksāt vairāk?

Secinājumi:

Izvērtējot augstāk minētos pamatu risinājumus, tika izvēlēts dobo betona bloku pamatu variants. Noturība analoģiska TP pamatu risinājumam, cena +/- tajā pašā līmenī, bet vienkāršāka darbu izpildes tehnoloģija. Esmu neprofesionāls "celtnieks", tāpēc būs vienkāršāk izveidot pamatu virszemes daļu pieņemamā kvalitātē (taisnums, līmeniskums), kas ir ļoti būtiski manā gadījumā, jo neko nopietnu savā mūžā nebiju betonējis.

Pamatu izvēles laikā aktīvi komunicēju ar Ivaru Brikmani. Liels paldies viņam par atvēlēto laiku un profesionālo skatu no malas, skicēm. Paldies viņam.

Mājas pamati, zemes darbi

2011. gada plānos bija tikai pirts būvniecība, mājas pamati un būvniecība bija ieplānota uz 2012. gadu, taču negaidīti sievas brālis Raivis piedāvāja variantu: atvest smiltis, kuras palikušas pēc citas privātmājas pagraba rakšanas. Smilšu kopējais apjoms bija ap 160m3, un mājas īpašniekam tās bija traucēklis, jo nezināju kur tās likt. Vienošanās ar mājas saimnieku bija tāda, ka man bija jāapmaksā smilšu vešanas transports, bet mājas īpašnieks apmaksāja iekraušanu. Labi man un labi viņam.

Tādu izdevību nevarēja laist garām un būvniecība sākās. Koriģētais plāns rudenim bija norakt melnzemi 0.4m līdz 0.5m augstumā zem mājas pamatiem un iebraucamā ceļa, un savest melnzemes vietā smilts, kas būtu laba būvpamatne mājas būvniecībai nākamajā gadā, aizstājot daļu no nepieciešamā apjoma zem betona grīdas uz grunts. Izrakto melnzemi ~80m3 apjomā vēlāk izmantotu zemes gabala planējumam un līdzināšanai.

Realizācija:

• ·         Tika izveidoti mājas asu iznesumi;
• ·         Tika atzīmēts laukums 1,5m ārpus mājas asīm un iebraucamā ceļa platībā melnzemes norakšanai;
• ·         Sarunāts traktors melnzemes norakšanai.

 

Vienas dienas laikā, traktors tika ar uzdevumu galā. Pabeidza rakt bez manas klātbūtnes un ierodoties būvlaukumā nākamajā dienā skats bija pa-briesmīgs – kā pēc kara darbības. Varbūt tādas sajūtas radās tāpēc ka iepriekš bija gluda pļava.

Vienas dienas laikā tika savestas 9 kravas ar smiltīm, ko paveica 2 auto, vienam kravas kastes tilpums bija 16m3, otram 18m3. Izdevīgāk bija ņemt liela tilpuma auto, jo tad vienā reizē var atvest vairāk beramā materiāla.

Pamatnes sagatavošanas process (smilšu vešana un blietēšana) tika noskatīts no Jāņa blogā: salmiunmali.lv. Pirms darbu veikšanas bija būtisks jautājums: blietēt smiltis ar viborblieti, vai neblietēt un paļauties uz dabas un fizikas spēkiem?

Tā kā biju plānojis būvēties nākamajā gadā, tad likās, ka pietiks ar ziemas sniega un sala pieblietējumu, ko radītu pašu smilšu svars. Meklējot atbildi, tika izveidota diskusija par šo tēmu: building.lv, mājas lapas forumā, kur no alībnieku komentāriem nonācu pie secinājuma, ka drošāk blietēt. Man par veiksmi, traktora īpašniekam, kas noraka melnzemi un līdzināja smiltis, bija pieejama bliete 140kg. Paņēmu no viņa pa 10LVL dienā, atkrita rūpes  gādāt smago agregātu pašam.

Apbūves placim ir slīpums 0,5m un tā kā smilts uzbērums tika veidots līmeni atvestie 180m3 smilšu bija par īsu. Iegādājos papildus 20m3 pa 60LVL, no tuvējā karjera. Šo daudzumu pašrocīgi nolīdzināju izvadājot ar ķerru un patērējot ap 8h. Lai piekrautās (100l) ķerras riteņi negrimtu iekšā smiltīs, uz smiltīm tika guldīts dēlis. Pa to braukt daudz vieglāk.

Šim gadam viss, 2012. gadā kārta pamatiem.

 

Pirts loga un durvju montāža

Koka logi un durvis pasūtīti pie galdnieka. Tie ir lakoti un tonēti tumšākā krāsā. Logus un durvis montējam kopā ar sievas brāli Raivi. Viņam līdzi bija arī palīgs suns, tas ar prieku izskraidījās pa pilsētas lauku plašumiem.

 

Frēzbaļķu pirts durvju un logu ailēs rūpnieciski tika iestrādāta rieva. Tajā ievietojam latas, pie kurām tiek pieskrūvētas durvju un logu kārbas. Rieva visā durvju/loga ailes augstumā ļauj guļbūvei sēsties, un latām slīdot, netiek salauzti logu un durvju kārbas stiprinājumi.

Durvis ir iemontētas. Durvju kārbas augšējā daļā un durvju pārsedzes baļķī ir izurbts vertikāls  caurums, kurā ievietots vītņstienis. Šāds risinājums sniedz papildus stabilitiāti durvju kārbai pret izgāšanos. Caurums izurbts ar rezervi, lai sēžoties guļbūvei netiktu ieķīlētas durvis.

Tā kā loga ailei ir paredzēta mazāka augstuma rezerve un logs ir ar visiem stikliem (smagāks nekā tukša durvju kārba) tad loga montāža ir nedaudz grūtāka.

Logi un durvis vietā, un pirtiņa gatava pārlaist ziemu. Grīdas dēļi ir guldīti ar 1cm spaugām, lai iekštelpa vēdinās. Ir atstāta sprauga 5cm augstumā virs durvju kārbas un 3cm virs loga kārbas, guļbūves sēšanās kompensācijai. Tas drošībai, jo baļķiem bija 18% mitrums, un pārāk liels rukums nav paredzēts. Nākamajā vasarā turpināšu ar ārējo apdari un noteku nostiprināšanu, lai sienas ir pasargātas no lietus un saules iedarbības. Vēl ir jāieklāj terases dēļi un jāpiemontē trepes, lai ir ērtāka pārvietošanās.

 

Pirts jumta montāža

Pirts jumts ir klasisks – divslīpju. Tā kā platība ir maza un pirts ir izmēģinājuma poligons/būve pirms mājas būvniecības, tika nolemts neveidot vēja kasti, bet atstāt vaļējas spāres.

Tādam risinājumam ir plusi:

• Tiek vēdināti spāru gali;
• Ar mazāku iespēju tur var atrast mājvietu lapsenes, irši;
• Vizuāli būve liekas gaisīgāka.

Kā arī mīnusi:

•  Ilgāks sagatavošanās darbu apjoms, jo dēļi redzamajā daļā ir jānokrāso pirms montāžas un jāpiezāģē;
• Frēzbaļķu ēka ilgāku laiku ir zem klajas debess, jo jumtu var klāt tikai pēc dēļu montāžas.

Kamēr pats krāmējos ar jumtu spāru apdari un krāsošanu, sieva palīdzēja ar spundēto dēļu krāsošanu. Tas ieekonomēja daudz laika.

Vienu dienu bija atbraucis palīgā brālēns Pāvels montēt spundētos dēļus uz jumta. Divatā darbs veicas ātrāk – viens uz zemes garumo dēļus, otrs uz jumta tos sit klāt spārēm. Paldies par palīdzību.

Pirms darba uzsākšanas bija jānoņem tents, un beidzot darbu, jāpiestiprina atpakaļ. Sākumā kāpelēšana pa jumtu bija neērta, jo mans maizes darbs nav celtniecība, tomēr ar laiku piešaujās un darbs augstumā ritēja ātrāk.

Difūzijas membrānas montāža 1 cilvēka sastāvā ir laikietilpīgi, bet ne neiespējami. Nogriežam loksni jumta garumā, izklājam to viegli piespiežot ar vēdināšanas latām un tad ar pieskavojam pie spārēm sākot no vidus uz malām, sekojot, lai nav vilnīšu, kur krātos ūdens. 

Jumta materiālam izskatīju 2 variantus: betona dakstiņi, gan metāla dakstiņi. Salīdzināju abus pēc parametriem:

• Uzklāšanas ātrums - priekšrocība metāla, bet tā kā klāju pats, tad nav būtiska;
• Materiāla svars - uzstādītās spāres der abiem segumiem;
• Ilgmūžība - skārds 25 gadi, betona dakstiņiem ~50 gadi.
• Cena - materiāla cena m2 ir  aptuveni vienāda abiem jumta seguma materiāliem, taču ja pieskaita klāt kores, vējadēļus, tad jumta seguma cena metāla dakstiņam ir zemāka par 30%.  Tas ir tāpēc, ka pirts jumtam mazs laukums un papildus materiālu izmaksu īpatsvars kopējā cenā ir lielāks, nekā tas būtu lielas platības jumtam.

Rezultātā jumts metāla, uzskatu, ka viens no optimāliem jumta seguma materiāliem Latvijas laikapstākļiem. Klājas ātri, loksnes lielas un vieglas. Veselas loksnes sametām ar draugu Jāni vienu vakaru dažu stundu laikā. Paldies viņam par palīdzību.

Skārdu ar notekām ņēmu veikalā „Iļģuciems”, kas Katlakalna ielā. Ražotne Daugavpilī, cenas draudzīgas, attieksme cilvēcīga. Redzēs cik ilgi baltkrievu metāls turēsies Latvijas apstākļos. Pasūtot jumtu mērīju pēc spāres garuma, taču dēļu apšuvumu izvirzīju 2cm pāri spāres malai. Rezultātā vēja dēļi par īsu, nācās veikt iegriezumu kores skārda galā nolocīt pāri vējdēļiem, un attiecīgi pietrūka kores garums ~50cm. Nācās piepirkt. Profesionāli būvnieki tādas kļūdas nepieļauj.

 

Kores montāžas, vējdēļu, un grīdas gulšņu uzstādīšanas darbos nāca talkā draugs Valdis. Paldies par palīdzību. Grīdai izmantotas sijas 150x50mm laidumam 240cm, 60cm asīs. Sijām izmantoju tādu pašu materiālu kā spārēm. Kad grīda gatava, tad ir cita aršana.