svētdiena, 2013. gada 10. marts

Krāsns apkure

Papildus granulu katlam, kas ir plānots kā mājas pamata apkure un siltā ūdens sagatavošanas ierīce, ir doma uzbūvēt mājās malkas apkures krāsni - kamīnu. Sākotnēji, bija doma ierīkot kamīnu viesistabā, bet tā kā tam ir zems lietderības koeficients, tad tā vieta labāk izmantot kamīnkrāsni. Rezultāta kamīnkrāsns pildīs ne tikai vizuāli estētisko dekora funkciju (sniegs omulību mājoklī) viesistabā, bet arī būs atbalsts pamata apkures veidam - granulu apkures katlam, un būs ekspluatējama elektroenerģijas padeves pārrāvuma (ļoti maz ticams) gadījumā kā arī pavasaros un rudeņos, kā pamata apkure.

Meklējot piemērotāko kamīnkrāsns modeli tika uzstādītas sekojošas prasības:
  • Maksimāli kompakta - izbūves ekonomijai; 
  • Ar siltumuzkrājošu (termoakumulējošu) funkciju;
  • Mazs krāsns dziļums, jo tiks izvietota telpas vidū pie sienas vietas ekonomijas dēļ;
  • 2 ķieģeļu (500mm) platas kurtuves durtiņas, lai var iemontēt durvis ar lielu stiklu un vērot liesmu kā kamīnā;
  • Krāsns platums līdz 4,5 ķieģeļi, lai pietiktu vietas iemontēt 2 ķieģeļu durvis un telpas ekonomijas dēļ;
  • Augsts lietderības koeficients ar zemu dūmgāzu temperatūru skurstenī (150-200 grādi pēc Celsija) - kurināmā ekonomijai un maksimālai siltuma atdevei.
Smeļoties informāciju tīmeklī, grāmatās un ietekmējoties no drauga Valda (viņš savā vienistabas dzīvoklī ir uzmūrējis krāsni par 500 LVL) izvēle krita uz Krievijā izstrādāto tipveida krāsns risinājumu ar somu "furnitūru":


Tā atbilst visiem manis izvirzītajiem augstākminētajiem kritērijiem, taču nav pietiekoši platas kurtuves durvis. Oriģinālajā risinājuma ir 1,5 ķieģeļu platas durvis, taču nedomāju, ka būs problēma, ja durvju platums būs palielināts līdz 2, izmantojot pieskaldītos kurtuves ķieģeļus.

Krāsns tiks izvietota:
  •  viesistabā 120mm attāluma no iekšējās sienas, lai kamīnkrāsns aizmugurējā siena piedalās siltuma apmaiņā. Savienojuma vieta tiks nosegta ar reģipša loksnēm (lai nekrājas gruži), kurās būs iestrādātas ventilācijas restes.
  • tuvu pie ieejas nišas, lai siltais gaiss var cirkulēt pa mājas 1. stāvu un ar savu 2.97kW jaudu (2 kurināšanas reizēm diennaktī) dotu atspaidu granulu katlam. 
Kamīnkrāsns izvietojums ir lielākais sarkanais taisnstūris.
Pamati kamīnkrāsnij:
  • Tā kā krāsns būs ar pamatīgu svaru -  ap 1,5 tonnas, tad pamats dzelzsbetona ar stiegrojuma sietu  pamatu apakšējā un augšējā joslā;
  • Atsevišķi stāvošs;
  • 0.5m dziļumā, mērot līdz betona grīdas augstumam, izolējot pa perimetru ar 50mm EPS putupolistirolu no siltās grīdas betona.
Skurstenis.
Šāda tipa krāsnij pēc projekta ir paredzēts mūrēts ķieģeļu skurstenis, kurš tiek balstīts uz pašas krāns, taču risinājuma, izbūves vienkāršošanas un ekspluatācijas (zema dūmgāzu temperatūra) dēļ ir doma izmantot mūsdienīgu moduļu keramzīta ar keramisko čaulu + ventilācija kanālu, kas tiks uzstādīts uz pašas krāsns.
 
Durtiņas - 500mm platumā un 400mm augstumā ar stiklu liesmas vērošanai un infrasarkanā starojuma uztveršanai.


Krāsni plānoju izbūvēt pirmo (pirms granulu katla) un ekspluatēt pirmo ziemu, lai būtu iespējams veikt iekšdarbus plusu temperatūrā. Tad jau manīs tās jaudas nepieciešamību, jo mājas 1 stāva apsildei ir nepieciešama 5.6kW jaudīga apkures iekārta.

Pirms izbūves ir jautājumi:
1. Vai izvietojums ir optimāls un 120mm attālums no iekšsienas ļaus maksimāli izmantot krāsns aizmugurējās sienas siltuma jaudu?
2. Pamatu dziļums - vai 500mm, varbūt var seklākus, vai nepieciešams dziļākus?
3. Dūmenis - krāsns dūmeņa izeja ir tainstūrveida, bet moduļa skursteņiem keramikas čaula ir apaļa. Kāds būtu optimālākais risinājums hermētiskas pārejas izveidošana? Vai varbūt nemocīties un mūrēt uz augšu no ķieģeļiem?
4. Kurtuves durtiņas - ir pieejamas ar 1 un ar 2 durvīm. Kādi +/- katram veidam?

Būšu pateicīgs par priekšlikumiem un risinājumiem.

svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Pamatu aizpildīšana ar smiltīm, ieziemošana

Pēc pēdējās betonēšanas pārņēma gandarījuma sajūta, jo bija izpildīti 90% no šajā gadā iecerētajiem un smagākajiem darbiem. Biju iesprindzis ar pēdējās kārtas betonēšanu, jo ļoti nepatika ka armatūra pamatu veidņos stāv vaļā un ir pakļauta lietus iedarbībai - lēnam rūsē. :) Draugi par mani ieņirdza, jo es pārspīlējot un uztraukumam nav pamata. Pa mēnesi armatūra nepaspēj sarūsēt tik ļoti, lai būtu nederīga iestrādei pamatos.
Atlikušie 10% no šī gada darbiem bija: pamatu piepildīšana ar smiltīm, XPS apmešana un pamatu virsmas hidroizolācijas ierīkošana - bitumēšana un ruberoīda pielīmēšana. Laika maz, jo sinoptiķi solīja ka drīz būs sals, kad lielāko daļu ieplānoto darbu nav vēlams veikt.

Darbu gaitas:
  • Veicot veidņu uzstādīšanu 2. un 3. betonēšanas kārtas laikā, pamatu ārējā sienā iebetonēju 3x110mm plastmasas caurules. 1.dziļākā ūdens ievadam; 2. dziļākā elektrības ievadam un zemējumam; augstākā kanalizācijai. Biju piemirsis, ka kanalizācijas caurulei jāšķērso arī iekšējās nesošās sienas. Problēmu mēģināju atrisināt vienkāršoti: aizņēmos no drauga Jāņa perforatoru Bosch „zilais” . Ar  garo, betonam paredzēto, urbi  30mm diametrā, veicot vairākus caurejošos urbumus,  iegūt 110mm caurumu kanalizācijas caurules ievietošanai. Plāns sabruka pēc 10cm izurbšanas, kad garais urbis iestrēga betonā. Mocījos 30min, kamēr to dabūju lauka, apkārt tam izkaļot betonu. Jāsauc palīga betona urbēji ar nopietnāku tehniku. Pa 40 LVL izurba 2 caurumus 113mm diametrā. Morāle: lētāk nopirkt un pirms betonēšanas veidņos ievietot cauruli, nekā mocīties un pārmaksāt par urbšanu, pārbaudīts!

 
  • Piegādāja 36m3 smiltis pa 120 LVL. Traktors 2 stundu laika par 35LVL saveda to pamatos. Visās vietās traktors netika, tāpēc nācās ~ 10m3 vest ar ķerru pamatu iekšpusē;
  • Pirms galīgi nolīdzināt smiltis pamatu iekšpusē, dziļākajās d110 caurulēs ievietoju d40 cauruli ūdenim un 2xd40 caurules zemējumam un elektrībai. Tas lai pavasarī nav jārokas dziļi pamatu iekšpusē; komunikācijas varēs ievilkt pa ieraktajām gofrām. Kanalizācijas caurules guldīšu nākošgad, jo smilts blāķis pamatos vēl sēdīsies atmosfēras nokrišņu iespaidā;

  • Pamatu XPS neapmetu, darīšu pēc sienu mūrēšanas. Dodu 99% garantiju,  ka strādnieki pamatu apmetumu sabojās mūrējot sienas;
  • Pamatu horizontālo virsmu nebitumēju, jo tie bija  bija pārāk mitri, un gaisa temperatūra  zem +5 grādiem. Pirms sienu mūrēšanas hidroizolāciju ierīkos mūrnieki;
  • Demontētie veidņi no 3.šķiras dēļiem tika guldīti uz pamatiem nosedzot to augšu. Tas aizsargās pamatus no samirkšanas un sasalšanas ziemā/pavasarī;
  • Veidņus no labiem dēļiem sakrāvu kaudzē un apsedzu ar viļņotām bitumena loksnēm. Noderēs nākošgad kā stalažām sienu mūrēšanas procesā;
Darbi šogad beigušies, ir jāplāno nākošā būvniecības sezona.

otrdiena, 2012. gada 16. oktobris

Pamatu betonēšana: 4.kārta


Biju atgriezies algotajā darbā, tāpēc strādāju būvlaukumā darba dienu vakaros līdz tumsai un pa brīvdienām. Nepieciešamie materiāli bija uz vietas , par sagādi nebija jādomā un atlika tikai strādāt.

Darbu gaita:
  • Skrūvēju vaļā pamatu veidņu vītņstieņus. Darīju to tikai 2.reizi, taču nodarbe, sacietējošā betona dēļ uz vītnes, nav patīkamākā. Daži vītņstieņi bija konkrēti nobetonēti;
  • Pēc tam strādāju ar lauzni un veseri - atveidņoju;
  • Veidņu vairogus saliku gar pamatu ārmalām. Tiks līdzināta savestā grunts ap pamatiem, un veidņi neļaus pamatus aizrakt pilnībā. Brīvā telpa ir nepieciešama, XPS uzstādīšanai;
  • Pamatu iekšpusē tika nolīdzināta smilts un noblietēta ar vibrokāju, smiltis bija mitras pēc lietus, tāpēc labi blīvējās. Pēc līdzināšanas pamatu iekšpusē smilšu līmenis bija par 30cm zemāks nekā jau uzbūvētajam pamatam. Tā kā veidnis ir tikai 40cm augsts un tiek balstīts uz smiltīm, tā uzstādīšanai bija jāpaaugstina smilšu līmenis pamatu iekšpuse līdz jau uzbetonētajai pamatu virsmas līmenim;
  • No d6 armatūras tika izlocītas aptveres. Darbs tika veikts izmantojot armatūras liekšanas solu, ko uzmeistaroja sievas brālis Raivis vēl pirmajā betonēšanas kārtas laikā. Sols izturēja pat d12 armatūras liekšanu visam pamatu apjomam. Tievākās armatūras liekšanas darbos palīdzēja gan māsa gan sieva, jo darbs nav sarežģīts un smags, bet laikietilpīgs. Bija nepieciešamas ap 100 aptverēm. Liels paldies māsai par palīdzību;
  • Uz stūriem un vietās, kur paredzēts mūrēt blokus tika uzstādītas apakšējās 2 rindas ar armatūru. Armatūru un aptveres uz pamatiem palīdzēja uzstādīt sieva, paldies viņai par darbu;
  • Uzstādītai armatūrai virsū tika mūrēti dobie bloki, sekojot, lai armatūra būtu pilnība nosegta ar javu;
  • Nopirku 500W prožektoru, lai var pagarināt darba laiku vakaros. Domāju ka, tas bija sirreāls skats no malas – viens vīrs, prožektora apspīdēts, rosās vakara melnumā gar pamatiem darba dienu vakaros līdz 21:00. Bet kas jādara, tas jādara;
  • Sestdien  vakarā atbrauca traktors un nolīdzināja grunti ap pamatiem, ieradās 21:30 un pabeidza darbu 22:45, kaimiņi šokā. Skats uz pamatiem no malas cits, jo pamatu iebūves vieta kļuva nedaudz augstāka, lietus ūdens ātrāk tecēs prom;

 
  • Tika  uzstādītas  2 armatūras stiegras līdz ar uzmūrēto bloku augšējo malu veidojot aptveri. Armatūru krustojuma vietas sasietas ar stiepli;
  • Apkārt pamatiem tika uzstādīts XPS loksnes līmenī, kas vienlaicīgi kalpoja kā pamatu ārējās malas veidnis;
  • Piegādāja 36m3 smiltis;
  • Traktors saveda un nolīdzināja smiltis pamatu iekšpusē un apkārt XPS, pabeidza darbu 21:00. Paldies traktoristam par precīzo darbu. Viņš ieradās vienmēr kā solīts un neuzmeta;
  • XPS pamatu iekšpusē tika saskrāpēt, lai būtu lielāka saķere ar pamatu betonu;
  • Uzstādījām veidņu vairogus. Tie no pamatu ārpuses bija atbalsts XPS putu polistirolam. Veidņu uzstādīšanas darbos palīdzēja draugs Jānis. Paldies viņam par laiku;


  • Izrakām bedres terases jumta pārkares balstošo stabu stabveida pamatiem un uzstādījām veidņus.
  • Nostiprinājām pamatu veidņu vairogus ar vītņstieņiem. Veidņu iekšpusē, starp XPS un plastmasas caurulīti izmantojām veidņu cepurītes, lai neizspiež caurumus siltinājumā.
  • Veidņi nospriegoti un dažās vietās, augšējās malās, uzstādītas koka savilces stabilitātei.
  • Pasūtījām betonu, un prožektoru gaismā 20:00, pabeidzam betona liešanu veidņos.


Vibrējot  betonu ar vibrovāli,  pamatu veidņi sašķiebās 2 vietās pat pie mūsu niecīgā 40cm liela veidņu vairogu augstuma. Betons, vibrējot, kļūst ļoti plūstošs, tāpēc iesaku nopietni izturēties pret veidņu nostiprināšanu. Nebūs jātērē laiks un jālabo kļūdas.

Pēdējā betonēšana tika pabeigta 1 mēneša laikā kopš sākuma, jo bija daudz sagatavošanas darbu, to bija daudz vairāk nekā iepriekšējās reizēs. Pati sarežģītākā kārta.

piektdiena, 2012. gada 14. septembris

Pamatu betonēšana: 3.kārta

2. kārtas betonēšana notika saskaņā ar grafiku un nākamā betonēšana bija paredzēta uz otrdienu. Tā ir mana 2 nedēļu atvaļinājuma pēdējā diena, tāpēc gribēju to pabeigt uz pozitīvas nots :), rezultatītivi.

9.diena: sestdiena, laiks 15:00 – 19:00.
Par spīti gudrās grāmatās rakstītajam, ka jāatveidņo ne ātrāk  2 dienas pēc betonēšanas, laika trūkuma dēļ sākām atveidņot jau nākošās dienas vakarā. Laika maz, strādājām uzmanīgi, lai nesabojātu svaigo un mīksto betonu. Šodien būvlaukumā bija atbraukusi līdzi sieva, viņas palīdzība bija laikā.
Strādājām sistemātiski, lai līdz tumsai paspētu maksimāli daudz izdarīt:
  • Sieva ar palīgu skrūvēja vaļā vītņstieņu uzgriežņus. Darbs piņķerīgs, jo lejot betonu tikai sasmērēta vītne, un uzgrieznis viegli nenāca nost. Vienu galu atskrūvējot to ar koka sitamā palīdzību izdzina laukā. Ir svarīgi izmantot koka instrumentu, jo ar metāla tiek sabojāta vītne, un bojātais gabals ir jānofleksē, lai varētu atkal uzgriezt virsū uzgriezni. Strādājam pareizi un taupam laiku;
  • Es strādāju ar lauzni un veseri  - atveidņoju;
  • Pie atvedņotām betona sienām sametām smiltis, lai betons nezaudē mitrumu siltajā laikā
  • Samitrinājām betonu un smiltis apkārt betonam;
Paldies kaimiņam Mārim (ceļ māju blakus), viņš man atdeva lietošanai vienu 200l metāla mucu, kurā sasūknēju ūdeni, tas lieti  noderēja pamatu laistīšanai. 

10.diena: svētdiena, laiks 13:00 – 19:00.
Būvlaukumā viens, palīgam Rihardam jāatpūšas un jāgatavojas skolai, septembris. Paldies viņam par izturību.
  • Atveidņoju pamatus;
  • Piepildīju mucu ar ūdeni un mitrināju pamatus;
  • Tā kā piektdien izurba spici man un kaimiņam Mārim – 1 uz diviem, iegādājos sūkni un šļūtenes, lai var iegūt ūdeni no dziļurbuma. 
Līdz tam laikam ar ūdeni manu būvi apgādāja kaimiņš Gints. Paldies Gintam par ūdeni un elektrību pagājušajā 2011.gadā, kad vēl nebija uzstādīts elektrības skapis ar pieslēgumu Latvenergo.

11.diena: pirmdiena, laiks 9:00 – 19:00.
Sarunāju jaunu palīgu, Konstantīnu. Jauns puisis, bet strādīgs, visu cieņu!
  • Savedām iekšā pamatos visu smilti, kas bija ārpus pamatiem;
  • Sākām mūrēt stūra dobos betona blokus;
  • Mūrēju pirmo reizi dzīvē, tāpēc aizgāja daudz laika, kamēr piešāvos 21 kilogramīgo bloku uzlikt līmenī un saskaņā ar pamatu būvasi. Darbs gāja lēni, tāpēc sarunāju uz nākamo dienu Raivi. Viņš ir savus dažus simtus m3 bloku samūrējis, tāpēc noteikti strādās ātrāk.
Cerības par to, ka betonēšu otrdien izgaisa, jo bija plānots pirmdienas laikā uzmūrēt visus stūra blokus (paveicu tikai pusi), tad otrdien uzstādīt veidņus un betonēt.

12.diena: otrdiena, laiks 9:00 – 19:00.
No rīta ieradās Raivis ar palīgu Raimondu. Pēdējas dienas plāns bija izdarīt visus darbus, lai kādu darba dienas vakaru vai rītu varētu izsaukt betonvedēju un saliet betonu.
  • Raivis ar Raimondu uzmūrēja atlikušos blokus. Pats mūrēšanai izmantoju tikai grants un cementa maisījumu 1:4, bez plastifikatora. Šādu javu profesionāls mūrnieks nosauca par dubļiem, jo parasti mūrē ar plastiskāku sastāvu. OK, man mācība rokā :).
  • Ar palīgu uzstādījām veidņus. Darbs gāja ātrāk nekā pirmajās 2 veidņu uzstādīšanas reizēs, jo atlika tikai uzstādīt vairogus pie uzmūrētiem stūra blokiem un savilkt ar vītņstieni. Bloki jau bija gan līmeni, gan saskaņā ar būvasīm;
  • Tika atvests ap 11 kravām grunts, ko izbēra apkārt pamatiem līmeņa paaugstināšanai. Netālu būvēja ceļu, un grunts bija būvniekiem būvniecības procesa blakusprodukts, ko veda prom kā lieku. Sanāca sarunāt pa lēto, lai atved pie manis izgāzt.
  • Uz dienas beigām tika izdarīti gandrīz visi sagatavošanas darbi betonēšanai. 



Atgriezos darbā, un kā, par nelaimi, apslimu ar angīnu, izskatās, ka raušana 2 nedēļu garumā nebija pagājusi bez sekām. Varbūt pie vainas bija auksts alus pie Dinamo Rīga spēles un sāpoša kakla. Nācās paņemt slimības lapu. Vēl pārslodzes blakne bija tirpstošas rokas 1 mēneša garumā, pat naktī. Ir jāstrādā ar mēru.

13.diena: piektdiena, laiks 16:00 – 20:30.
Betons sarunāts uz 17:00. Betonvedējs ieradās ap 18:30 jo aizkavējās citā objektā.
19:00 sūknējām betonu veidņos.;
20:00 betons ieliets un nolīdzināts līmenī jau pa tumsu.

Kārta pabeigta!