Pirts ekspluatācija - veiktie un nepieciešamie uzlabojumi

Pirms mājas un pirts būvniecības uzsākšanas dzīvoju dzīvoklī, zināšanas un pieredzes ekspluatēt māju un pirti nebija. Īstenība bija, taču neapzināti, jo jaunības gados nācas pavadīt brīvdienas lauku mājās un ejot melnajā pirtī. Abas būves celtas vēl pagājušā gadsimta sākumā, tāpēc tikai intuitīvajā līmenī bija apzinātas lietas, kuras palika atmiņā kas vairāk nepatika, nevis patika.

Šī zināšanu bagāža arī izveidoja sava veida sapratni par abu būvju funkcionalajām prasībām un sagaidāmo ekpluatācijas ērtību un komforta līmeni. Tāpēc mājas un pirts lietošanas process bija jauna pieredze un zināšanas, ko nevar izlasīt, jo jāizjūt pašam un jāpieņem lēmums, vai der vai neder. Tāpēc gan pirtij un mājai pēc ekspluatāijias sākuma bija konstatētas nepilnības, kuras atzinu sev  par nepieņemām, tāpēc tās novērsu, vai arī iekļāvu izdaramo darbu sarakstā.

Pirts ir mazāka būve, ar mazāk un vieglāk novēršamām lietām, tāpēc sākšu at to:

Auksta pirts priekštelpa - pirts ir izbūvēta tā, ka priekštelpā nav nekāda apkures elementa. Tās gaisa temperatūru paaugstina un uztur tikai pirts krāsns caur stikla durtiņām izstarotais siltums, pērtuves siltuma zudumi caur griestiem un starpsienu, 100W kvēlspuldzes, kas dod gaismu priekštelpā, kā arī no karsētavas durvju virināšana. Aukstas priekštelpas problēma pastāv tikai ziemas laikā, kad ārā ir mīnus grādi. Tad tā ir pilnībā izsalusi jo iekštelpas gaisa un virsmu temperatūra ir vienāda ar ārtelpas temperatūru. Bija gadījumi, ka piepildot ar ūdeni kārstā ūdens tvertni izlijušais ūdens sasalsts uz priekštelpas grīdas dēļiem 20 min laikā un atkusa tikai pirms pašas pirtī iešanas.  Priekštelpas  gaisa termperatūra kurināšanas sākumā no sākotnējoem -10 grādiem paaugstinājās līdz  +5 grādiem pēc 2h stundu krāsns kurināšanas, tas ir, tieši pirms iešanas pirtī un tad priekštelpā ir tiešām nenormāls" svaigums" - izģērbties un iet karsētavā. Bet jau pēc pirmās karsēšanas zemo temperatūru nejūt, kā arī priekštelpu pakāpeniski sildīja pirtī sakarsētie cilvēku ķermeņi sasniedzot pat +15 līdz +20 grādiem pēc 2h pirts apmeklējuma.

Personīgi man, šāds temperatūras režīms īpaši netraucēja, jo auksti ir tikai pirmajā reizē, kad esi pliks priekštelpā, bet tā kā pirti apmeklēja mani un kaimiņa bērni ziemā, tad viņiem prasījās maigāki apstākļi, tas ir, lai aukstajā priekštelpā neapaukstējas un neapslimst. Bērni īsāku laiku atrodas karsētava, tik ļoti neuzkarst un aukstā priekštelpa ir pārāk nopients pārbaudījums viņu imunitātei. Tāpēc nolēmu meklēt risinājumu, kā ērti, vienkārši un nedārgi šo problēmu atrisināt.

Aprunājoties ar citiem pirts īpašniekiem un palasot informāciju tīklā, atradu sekojošus risinājumus:

• Pirts kurināšanas laikā turēt vaļā karsētavas durvis, kas ļaus paaugstināt temperatūru priekštelpā. Šādam risinājums ir tikai viens, toties būtisks pluss - nav nepieciešamas nekādas papildus investīcijas komforta paaugstināšanai, izņemot papildus malkas apjomu. Toties mīnusi ir vairāki - tāds risinājums palielinātu pirts kurināšanas laiku, jo karsētavas iekštelpas  temperatūras paaugstināšanai ir nepieciešams papildus laiks, jo kurināšanas laikā siltums no karsētavas tiek patērēts priekštelpas sasildīšanai. Otrs, bet būtiskās mīnus - ilgāk kurinot krāsni, karstā ūdens tvernē uzvārītais ūdens radītu lieku tvaiku, kas izplustot pa pērtuves durvīm, kondensētos uz priekštelpas aukstajām sienām, radot lieku mitrumu, kas nav labi koka konstrukcijām.
• Siltā ūdens radiatora uzstādīšana priekštelpā, kas savienots ar karsētavā uzstādīto kārstā ūdens tvertni. Mīnusi šādam veidam ir papildus izmaksas ūdens radiatora uzstādīšanai, ir nepieciešams veikt karstā ūdens vara cauruļu vilkšanu no karsētavas līdz radiatoram priekštelpā, kā rezultātā jāveic caurumu veidošana starpsienā un aizdare, kā arī jāveic radiatora iztukšošana pēc katras pirts lietošanas reizes, lai ūdens radiātorā nesasalst ziemas laikā. Kā arī tiek pagarināts pirts kurināšanas laiks. Plusi tādam risinājumam - siltuma iegūšanai ir nepiciešama tikai malka, kā arī kurinot krāsni, radiators noņem siltumu no karstās ūdens tvertnes novēršot ūdens varīšanos tajā. Par šo rinājumu var apskatīties youtube klipu.
• Elektriskā radiatora - konvektora uzstādīšana. Plusi šādam risinājumam ir: netiek pagarināts pirts kurināšanas laikā, kā arī kurināšanas laikā netiek radīts papildus mitrums pirtī un nav nepieciešami pārbūves darbi. Mīnuss, radiators maksā naudu, kā arī tā darbināšanai ir nepieciešama elektrība, kas nozīmē, ka jāmaksā Latvenergo. 

Ja šādu problēmu apzinānātu pirms vai pirts būvniecības stadijā, tad visticamāk to risinātu ar siltā ūdens radiatora palīdzību. Taču tagad, izvērtējot katra risinājuma plusus un mīnusus kā ari lietošanas un ierīkošanas sarežģītību un izmaksas, izvēlējos elektriskā radiatora - konvektora uzstādīšanu.

Iegādājos elektrisko konvektoru ar siltuma regulēšanas iespēju un temperatūras releju. Rezultātā, pirts dienas rītā ieslēdzu radiatoru ar iestatītiem +14grādiem, lai uz pirts apmeklējuma sākumu būtu konfortabla temperatūra. Pirts apmekējuma laikā temperatūra priekštelpā paaugstinās līdz apmēram  +18, +20 grādiem, un radiators elektrību vairs nepatērē. +14 grādu režīmā radiators paliek ieslēgts līdz nākošās dienas beigām, kad parasti nāku iztukšot karstā ūdens tvertni, lai nesasalst. Un ja temperatūra pirtī krītās, tad radiators palīdz uzturēt iestatīto siltuma līmeni, tādējadi veicinot tās žūšanu. Tas ir papildus pluss, ko neņēmu vērā izvēloties risinājumus, bet atklājās lietošanas laikā un nepiemita abiem citiem iepriekš aprakstītjiem risinājuma veidiem, jo bija tieši saistīti ar krāsns kurināšanu.

Samērā gari sanāca par vienu tēmu, bet par parējām būs nākošajā rakstā.

Pirts izmaksu apkopojums

Pēc ilgāka laika tomēr saņēmos un apkopoju pirts būvniecības izmaksas. Tā kā pirts būvniecība tika aizsākta vēl 2011.gadā, bet pabeigta 2015.gadā, tad nācās atsaukt atmiņā visas ar būvniecību un izmaksām saistītās detaļas, kas krietni piemirsās. Pie tam 2014.gadā tiks ieviest EUR - nācās konvertēt daļu no pozīcījam no LVL uz EUR, kas vizuāli palielināja kopējos ciparus.

No koptāmes var redzēt, ka kopējas būvniecības izmaksas 4 gadu laikā sasiedza gandrīz 7 tūkstoši EUR pirtij ar lietderīgo platību 10,7m2 (nesakitot 3,9m2 terasi) sastādīja 645,28EUR/m2. 

Zemāk ir pirts projekta sākotnējais plāns ar telpu platībām, kas būvniecības procesā nedaudz tika korigētas.

Izmaksas par 1m2 būvniecību pirtij ir tikai nedaudz zemāka nekā mājai - 672 EUR/m2. Tīri praktiski pirts ir sanākusi tīri piemērota dzīvošanai, jo ir ierīkota gan elektrība, ir normāls siltinājums grīdai,  griestiem (150mm minerālvate), gan kanalizācija. Trūkst tikai ūdens apgādes, bet to, ļoti vēloties, var ierīkot no mājas paliekošā variantā. 

Tīri teorētiski, ja pirts platība būtu lielāka, tad 1m2 izmaksām būtu jākļūst mazākām, tomēr sākotnēji plānotais pirts "budžeta" variants tik ļoti ekonomisks nav sanācis kā plānots, jo 2011.gadā biju rēķinājies ar kopējām izmaksām 3700 EUR gatavai pirtij. Palielinājums par 3000 EUR. 

Izmaksas ir sanākušas samērā augstas, un ja aprēķina cik izmaksā 1 pirts apmekējums, tad ir vērts divas reizes padomāt, vai šāda investīcijas ir vispār nepieciešama tikai privātai lietošanai, vai arī jārealizē kā biznesa projekts, kad plānots pirti izīrēt par naudu. Ja pirti lieto vidēji 7 reizes gadā 10 gadu garumā, tad viens pirts apmeklējums izmaksā ap 100EUR. Pie tam vēl jātērē laiks kurināšanai un tīrīšanai pēc pirts priekiem. Taču savs ir savs - ej kad gribi un cik bieži vēlies. :) Veselā miesā vesels gars.

Apskatot vēl būvniecības planošanas  stadijā (2011.gads) saņemto vienas pirts būvniecības kompānijas piedāvājumu var salīdzināt, cik izmaksātu pirts, ja to pasūtītu kā standarta komplektu.

Ja izvēlētos pirkt dotās kompānijas piedāvāto pirti variantā ar 95mm biezu masīvu frēzbaļķa sienu, tad 1m2 izmaksātu 330EUR. Bet manas pirts attiecīgās pozīcijas izmaksāja 323EUR/m2 - fakts 2015.gads. Un tā kā izmaksas ir ļoti līdzīgas, tad ir vērts apsvērt iegādāties jau gatavu rūpniecisku variantu, kad pirts komplekts ir pārdomāts un sakomplektēts saskāņā ar projektu un atliek tik montēt augšā. Manuprāt šis variants ir pilnībā dzīvotspējīgs, kad nav praktiskas pieredzes un laiks eksperimentiem.

Skaitiet, izvērtējiet un gūstiet gandarījumu par rezultātu. :)

Pirts iekšējā apdare pabeigta

Kad pērtuve nosiltināta un uzstādīta tvaika izolācija, ir pienācis nākošais darba posms - iekšējo apdares dēļu uzstādīšana, lāvu uzstādīšana un priekštelpas apdares finalizēšana.

Iekšējās apdares pabeigšanai iegādājos:

• melnalkšņa apdares dēļus 13,5m2;
• lāvas melnalkšņa dēļus;
• ēvelētas brusas 45x75mm lāvas konstrukcijas izbūvei;
• melnalkšņa un priedes iekšējos stūrīšus karsētavas un priekštelpas apdarei;
• priedes grīdas dēļus 30mm biezumā 5,6m2;
• priedes grīdlīstes priekštelpai;

1. Karsētavas apdares dēļus mazajā pirtiņā varēja izvietot tikai caur karsētavas durvīm, priekštelpas platums ir tikai 2.6m. Tā tie dēļi atradās uz grīdas līdz tika uzstādīti uz sienām un griestiem. Izvēlējos melnalksni, jo tas ir tumšāks par apsi un liepu tikai tīri no praktiskā viedokļa - uz tumša dēļa ir grūtāk pamanīt netīrumus un tas ilgāk izskatās svaigs.

Melnalkšņa dēļi tika uzstādīti horizontāli un paralēli karsētavas durvīm. Sienā augšā un lejā ventilācijas atveres aizvērtas, lai strādājot siltais gaiss neplūstu prom. Strādājot ziemā tika kurināta pirts krāsns, lai nebūtu jāstrādā mīnus grādos.

2. Lāvas konstrukcija veidota no ēvelētām 45x75mm dimensijas priedes brusām. Klāt skrūvēti melnalkšņa lāvas apdares dēļi smukumam. Lāvai ir L veida, uz kuras var gulēt 2 cilvēki vienlaicīgi. Lāva tiek uzstādīta 1.15 cm attāluma no griestiem uz leju, lai cilvēks var sēdēt taisni un maksimāli tuvu griestiem, jo tur ir siltākais gaiss. Karsētavas izmērs ir 2.4x2,0m un griestu augstums 2.05m.

Lāvas konstrukcija veidotā bez statņiem un skrūvēta pie sienas, tas ir, nav vertikālo brusu līdz grīdai, kas balsta lāvu. Tādā veidā tiek iegūta tīra grīda ko ērti uzkopt. Gadījumā, ja lāvas konstrukcija liksies pārāk līgana, tad vērēs uzstādīt vertikālo statņus vēlāk.

3. Lai karsējoties pirts apmeklētāji ar mugurām nenobružātu sienas dēļus, tiek izveidotas muguriņas no 2x70mm un 1x40mm platiem melnalkšņa apdares dēļiem. 

Ja pēc kāda laika muguriņas izskatīsies ne tik svaigas, tās varēs noņemt nost, noslīpēt un uzstādīt atpakaļ.

4. Pērtuves gaisa apmaiņas kontrolei ir uzstādīti 2 ventilācijas aizbīdņi no apses koka. Labāk jau būtu melnalksnis, taču Depo bija pieejami tikai no apses.

5. Lāva atrodas 80cm no grīdas, tā ir vienlīmeņa, tāpēc ir uzmeistarots pirts sols 40cm augstumā. Uz tā var ērti pakāpties, lai tiktu uz lāvas, un, ja kādam ir pārāk karsts, uz tā var apsēsties zemāk.

6. Pirts lāvas dēļi un sols piesūcināts ar Tikkurila Supi eļļu, lai tie ilgāk saglabātu sākotnējo svaigumu un mazāk smērētos un piesūktos ar mitrumu. Pēc apstrādes ar eļļu, dēļi ir kļuvuši nedaudz tumšāki ar izteiksmīgu koka struktūras rakstu.

7.  Karsētavai izvēlējos koka durvis ar stiklu. Pilnīgi stikla durvis man asociējas ar saunu, un lielu uzticību nevieš. Izvēlēto durvju bronzas krāsas stikls liekas pat nedaudz par lielu, derētu, ja tas būtu uz pusi mazāks. Durvis un kārba ir izgatavotas no apses, tāpēc gaišākas nekā karsētavas melnalkšņa apdares dēļi. Tā kā durvju kārba ir šaurāka nekā sienas biezums, durvju kārba tiek uzstādīta vienā plaknē ar priekštelpas sienu. No karsētavas puses tiek skrūvētas papildus līstes, līdz durvju kārbas biezums ir vienāds ar sienas biezumu. Tas nepieciešams ērtai durvju aplodu uzstādīšanai.

Durvju aplodām izmantoju 18x70mm biezus melnalkšņa dēļus. Dekoratīvās veikalā nopērkamās aplodas man nevieš uzticību jo ir plānas, liekas ļoti trauslas, kaut kā prasās masīvākas, pamatīgākas.

Spraugu starp kārbu un durvīm noblīvēju ar stikla vates strēmelēm.

Priekštelpas pusē durvju aploda ir veidota no 20x100mm ēvelēta dēļa. Jau minēju, ka trauslās rūpnieciskās durvju aplodas mani nepārliecina ilgtermiņa ekspluatācijā. 

8. Vietā, kur griestos ir izveidots skursteņa izvads, griestu apdares dēļi ir uzstādīti atstatus. Pēc skursteņslauķa norādes dēļu attālumam no skursteņa ir jābūt 20cm, bet manā gadījumā, līdz izolētam skurstenim pietiek ar 10cm.

Skursteņa pieslēguma gala apdarei ir uzstādīta dekoratīvā nerūsējošā tērauda plāksne.

Līdzīgs risinājums ir arī skursteņa pieslēgumam pie pirts griestu apdares dēļiem.

9. Priekštelpas loga rāmim pa perimetru tika skrūvētas koka līstes, jo rāmja biezums ir mazāks par sienas biezumu. Sprauga noblīvēta ar stikla vates strēmelēm, un tad uzstādītas aplodas.

Loga palodzei tika izmantots 50x130mm biezs priedes dēlis bez zariem pirkts DEPO. Tas noslīpēts, stūri noapaļoti. Veikalā pieejamās koka  palodzes nav tik masīvas, tas ir, pēc skata trauslākas, kā arī dārgākas. 

10. Pēc karsētavas apdares pabeigšanas, tika noslīpētas priekštelpas sienas. Putekļu daudz, jātur vaļā gan ieejas durvis, gan logs. Rezultātā dēļi atgūst sākotnējo gaišumu.

Pēc slīpēšanas griestu apdares dēļi un sienas, kā arī logu un durvju aplodas nolakotas ar nitrolaku divās kārtās. Pēc pirmās kārtas lakas nožūšanas virsmas tika slīpētas ar 180 raupjuma smilšpapīru.

11. Pēc sienu apdares pabeigšanas, tika uzstādīti 30mm biezi grīdas dēļi. Gribēju vēl plānākus, taču tādus neražo. Interesēja minimāls grīdas dēļu biezums dekoratīvās apdares nolūkos,  jo uz grīdas sijām ir jau uzklāts 22mm biezs OSB, kas ir jau laba un stabila grīda.

Priekštelpas izmērs ir 2.2x2.6m, tāpēc izmantoju 4.8m garus grīdas dēļus, lai ir minimāli atgriezumi un dēļi netiek stiķēti garumā. Dēļus stiprināju klāt pie grīdas sijām skrūvējot ar skrūvēm gropē, lai skrūves nav redzamas no augšas.

Pēc grīdas ieklāšanas, to noslīpēju. lai ir līdzena, un tad nolakoju ar grīdas laku.

Pēc lakas nožūšanas, grīdu vēlreiz noslīpēju. Uzstādīju grīdlīstes un nolakoju grīdu 2. reizi.

Sienu stūros uzstādīju iekšējos stūrīšus, lai ir smukāk noformētas dēļu salaiduma vietas.

12. Pirms pirmā pirts apmeklējuma ieklāju grīdas tepiķīti priekštelpā, lai nav slapjām kājām pa pliku grīdu jāstaigā, un izvietoju dažas mēbeles - beņķīšus. :)

Uz karsētavas griestiem ir sakārtotas bērzu slotas, lai žūst. Tās dod lielisku aromātu pirts priekštelpā, bet karsētavā ir jūtama melnalkšņa dēļu smarža.

Vēl atliek uzstādīt galdu, normālus solus sēdēšanai un drēbju pakaramo priekštelpā, taču pirts ir jau gatava pirmajam apmeklējumam.

Vieglu garu!

Terase pabegta

Pēdējie terases nobeiguma darbi ir izdarīti:

• Apkārt terasei sabērtas šķembas, lai tā ir nodalīta no zāliena un lai ir vieglāk pļaut zāli. Dolomīta šķembas ir pagaidu variants, jo vēlāk (nākošgad) apkārt terasei ir ieplānots ieklāt bruģi.

•  Salikti papildus zaļumi - puķes. :) Mēnesi atpakaļ stādītas smuki zied.

• Uzstādīts apgaismojums, lai varētu sēdēt tumšos siltos vakaros.
• Saliktas un uzstādītas terases mēbeles.
• Uzstādīta elektrības rozete, tējkannai, datoram vai citai elektro ierīceis.

To atliek tikai ekspluatēt. Apkope - 2 reizes gadā jāieeļļo: rudenī pirms ziemas un pavasarī, lai dēļiem nekaitē sniega un lietus mitrums.

Terases būvniecība

Tā kā tuvojas gada siltā sezona: maijs - septembris, ir vēlme pēc iespējas vairāk baudīt svaigo āra gaisu. Ne velti, mājas projektā iekļāvu terasi, lai tāda iespēja būtu, un tā kā tās vēl nav, tad atliek izbūvēt. Vēl sākotnēji domājot par pasēdēšanu ārpus mājas DR pusē izveidoju lielu juma pārkari, lai sēžot uz terases pēkšņi nepārsteidz lietus un tas lieki nemērcē āra mēbeles.

Tesases pamatu izbūves pieredzes iegūšanai izmantoju youtube.com pieredzi un  building.lv foruma  diskusiju par vairāku terases pamatu būvniecības veidiem. Galu galā izvēlējos variantu ar 50cm dziļu betona stabu ar pēdu betonēšanu. Tā kā terase ir plānota taisnstūrveida 4.8x2.4m, tad iztiku ar 6 pamatu stabiem + viens stiprinājums terasei tieši pa vidu.

1. Darbu sāku ar pamatu stabu asu novilkšanu, virves norāda koka karkasa stiprinājuma augstumu.

2. Izraku pamatu bedres 30 cm diametrā un 50cm dziļumā. Tad iekšā ieblietēju 10cm šķembas. Pirms betonēšanas katrā bedrē ielēju pusspaini ūdens, lai betons labāk sasaistās ar šķembām un slapja grunts neveicina betona izžūšanu.

Bedrē 15cm augstumā pildīju grants/cementa javu, kas kalpos par pamatu pēdu. Grants palika pāri pēc grīdu betonēšanas. Javā ievietoju trīs L veida armatūras d8mm. Pēc tam ievietoju ruberoīda cilindru d20cm, kuru piepildīju līdz augšai ar cementa javu. Betona pildīšana jāveic paralēli ar cilindra pierakšanu no ārpuses, lai betons neizspiestu ruberoīda formu. Ar garu armatūras stieni regulāri sablietēju betonu ruberoīda cilindrā, lai nebūtu gaisa burbuļi

 3. Kad konusi sapildīti, tajos ievietoju brusu pēdas terases karkasa stiprināšanai. Pēdas uzstādīju stingri saskaņā ar striķi, lai būtu līmeni un vienā taisnē, kas atvieglos terases karkasa montāžu.

4. Terases platībā un 20cm tai apkārt pa perimētru noraku auglīgo zemes virskārtu. Padziļinājumus  un nelīdzenumus piebēru ar smilti un nolīdzināju virsmu daudz maz līdzenu ar kritumu prom no mājas.

5. Pārveidoju lietus ūdens notekas pieslēgumu pie lietus ūdens kanalizācijas, tā lai tas kļūtu vairāk mitruma drošs. To izdarīju, lai līstot lietum, ūdens lieki nešļakstās un tiek novadīts tieši lietus ūdens kanalizācijā. Pēc terases izbūves, piekļuve pieslēguma vietai būs ierobežota.

6. Uz nolīdzinātas smilts uzklāju biezo agroplēvi, lai neaug zāle. Terases nesošo karkasu izveidoju  no 150x50mm impregnētiem dēļiem. Nesošos dēļus un šķērskokus savā starpā stiprināju ar brusu kurpju palīdzību.

Negaidīti noderēja mājas būvniecības laikā kļūdaini iebetonētā brusas pēda, ko izmantoju terases vidus stiprināšanai.

7. Tā kā terases augstums virs zemes līmeņa ir 45cm, tās ērtai lietošanai  izveidoju vienu pakāpienu. Pakāpiens nebalstās uz zemes, bet stiprinās tikai pie terases karkasa - negribēju sevi nogurdināt ar papildus 3 pamatu betonēšanas tikai priekš pakāpiena.

Terases pakāpiena materiālus rūpīgi impregnēju pret pūšanu, kā arī pārklāju vertikālo kokmateriālu augšējo daļu ar hidroizolāciju, lai lietus ūdens nesūcās iekšā. Nezinu vai tas strādās, bet domāju, varētu pagarināt kokmateriāla mūžu. Hidroizolēju ar pāri palikušo pirts grīdas  hidroizolāciju - Hidroplast.

8. Karkass un pakāpiens pabeigts - skrūvēju klāt impregnētos terases dēļus izmantojot nerūsējošās  tērauda paurbjošās skrūvēs. Pānēmu dēļus ar rievām, gribēju gludos, bet tādus ātrumā nekur nevarēju dabūt. Pirku dēļus aprīlī, tāpēc steidzos, lai dēļi būtu gatavoti no ziemā zāģētiem kokiem un pažuvuši, nevis no pavasara sezonas - zaļi.

Nostiprināju vertikālos kokus terases margām pirms terases dēļu uzstādīšanas.

Pa terases perimetru gar mājas sienas izveidoju grīdlīsti no 20x100mm dēļa, lai nejauši ar krēslu vai kāju nenosmērētu un nebojātu mājas apmetumu grīdas līmenī.

9. Pārklāju dēļus ar STAFOR darvas eļļu dabīgā krāsā. Divām kārtām patērēju ap 5 litriem. Obligāti liekā eļļa jānoslauka, jo vēlāk terase būs lipīga. Manā gadījumā pagāja 2 nedēļas līdz eļļa dēļu rievās sasūcās un kļuva pilnīgi nelipīga.

10. Terases margas izveidoju no 20x100mm žoga dēļiem.  Uz margu malām puķītes, puķu podi un modificētie DEPO puķu podu stiprinājumi.

Vēl atliek nobērt šķembas  apkārt terasei uz agro plēves malām un terase gatava. 

Un var baudīt silto vasaras laiku ar ērtībām zem jumta arī ārpus mājas...