Ir uzmūrētas starpsienas, tas
nozīmē, ka visas telpas mājās ir ieguvušas savus galīgos izmērus. Tai skaitā
arī kurtuve, tāpēc laiks veikt granulu centrālapkures katla uzstādīšanu.
Kāpēc tieši granulu centrālapkures
katls? Izvēlējos šādu risinājumu, jo:
- Ir samērīgas ierīkošanas izmaksas – lētāk nekā siltumsūknis, taču dārgāk nekā malkas apkures katls ar siltuma akumulatoru;
- Ir automatizēta apkure – jāveic granulu tvertnes uzpildīšana un pelnu kastes tīrīšana reizi nedēļā;
- Ir samērīgas ekspluatācijas izmaksas – lētāk nekā elektrības apkure, bet dārgāk nekā malkas apkure un zemes siltumsūknis.
Pirms apkures katla uzstādīšanas
un apsaisties izveidošanas veicu:
- Mājas starpstāvu pārseguma daļēju siltināšanu visā platībā, ievietojot 100mm akmens vati starp pārseguma sijām. Siltināšana ir daļēja, jo galīgajā variantā būs 300mm, ko veikšu tuvākajā laikā līdz saliem,
- Vates aizsardzībai no mitrumu, ierīkoju tvaika izolāciju,
- Pieskrūvēju latas ģipškartona griestu ierīkošanai.
Situācija uzsākot darbus.
Logu apdarei izmantoju zaļo Knauf ģipškartonu. Tā kā
logu aile ir 150cm augsta, veikalā paņēmu nocenoto 300cm garu loksni (ar
apdauzītu malu), kuru sagriezu četrās daļās, lai varētu atvest uz būvlaukumu.
Spraugu ailē, starp ģipškarotona loksni un sieni gar loga rāmi, aizpildīju sekojošā veidā:
- Gar pašu loga rāmi līdz pusei no ailes dziļuma iepūtu montāžas putas;
- Atlikušo ailes dziļumu aizpildīju ar Rotband.
Lai putas neizpiestu ģipškartonu un tas stingri fiksētos ailē līdz Rotband sacietēšanai, loksni vairākās vietās pieskrūvēju ar skuvēm pie ailes.
Veicu
sienu apmešanu ar Rotband.
No apkures katliem, granulu it
īpaši, neko nesaprotu, tāpēc uztaisīju
nelielu cenu aptauju starp kompānijām, kuras veic granulu katlu uzstādīšanu.
Cerēju, ka piedāvājumu izskaidrošanas procesā kļūšu gudrāks, un pats zināšu,
kāds granulu katls ir „vislabākais” :).
Diemžēl paliku tikpat gudrs, kāds biju sākumā, bet ar prātīgām atziņām (lietas,
ko teica vairāki katla izplatītāji):
- Ir jāizvēlas granulu katls ar slīpo padevi (šneku), nevis ar horizontālo, jo ja iesprūst granulas (cietas) un šneks ieķīlē, nav jāveic uzpildītās granulu tvertnes iztukšošana, lai atvienotu granulu padeves cauruli no katla un to iztīrītu.
- Tā kā manas mājas apkurināmā platība pirmajā kārtā ir 85m2, bet otrajā 145m2, tiek izvēlēts katls ar jaudu ~15kw. Tas nozīmē, ka apkurinot tikai 1 stāvu, katls nedarbosies ar pilnu jaudu. Tāpēc, svarīga lieta, kas nepieciešama granulu katlam manā gadījumā, ir automātiskā aizdedzināšana. Tā nepieciešama tāpēc, lai katls, starp granulu sadedzināšanas reizēm (kuras būs garākas strādājot ar mazu jaudu), nedarbotos gruzdēšanas režīmā, tādējādi ekonomējot kurināmo.
Cenu aptaujā
piedalījās arī santehniķis, kurš man ierīkoja siltās grīdas un savilka ūdens caurules.
Tā kā viņa piedāvātā cena bija pieņemākā un viņš piedāvāja uzstādīt granulu katlu „Fuwi”, kam ir augstāk
minētās īpašības un kuru ieteica arī citi pretendenti, sadarbojos ar viņu.
Katlu un pārējos apkures ierīkošanai
nepieciešamos materiālus pirku veikalā „Intersols”.
Katls atvests un uzstādīts
kurtuvē. Ir uzsākta katla apsaisties
ierīkošana.
Pēc 4
dienu darba apsaiste pabeigta. Kopējā sistēmā ir saslēgts katls, siltās grīdas,
radiatori, karstā ūdens boileris, aukstais ūdens.
Cauruļu daudz un sākumā,
ieraugot, likās ka santehniķa galvenais uzdevums bija maksimāli aizņemt sienu
ar caurulēm :). Bet tā kā viss līmenī un ir ievēroti vienādi
attālumi starp caurulēm – pretenziju nav.
Pirmajā
granulu kalta darbības nedēļā izjutu tā darbību uz "pilnu" jaudu, telpās +27 grādi, Tas tāpēc, jo nebija līdz
galam pieslēgts četrpušu vārsts (nenoslēdzās) un viss katlā esošais karstais ūdens aizgāja siltajās
grīdās un radiatoros. Pēc regulēšanas, uzturu ap +16-+18, granulu
patēriņš ir ap 50kg nedēļā pie pašreizējās siltā gaisa temperatūras. Katls aizdedzina granulas apmēram ik pēc 60min.
